Latvija Luksemburgā iebildīs pret mencu piezvejas samazināšanu līdz 18 tonnām

Latvija nākamnedēļ ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā iestāsies pret Eiropas Komisijas ieceri krasi samazināt mencu piezveju Baltijas jūrā. Sanāksmē 26. un 27. oktobrī Latviju pārstāvēs Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, un dalībvalstis tajā apspriedīs zvejas kvotas 2027. gadam Baltijas jūrā un Rīgas līcī.

ZM visvairāk iebilst pret Komisijas priekšlikumu par 51 % samazināt Austrumbaltijas mencas apjomu, ko Latvijas zvejnieki drīkst iegūt tikai kā nejaušu piezveju, līdz 18 tonnām. Ministrija vēlas saglabāt 2026. gada līmeni. Latvijai šogad šī piezvejas kvota ir 37 tonnas, liecina ZM lēmums par zvejas regulējumu 2026. gadam. Pēc ministrijas vērtējuma, Komisijas piedāvājums ļoti nelabvēlīgi ietekmētu ierasto zveju, sevišķi piekrastē, kā arī brētliņu un reņģu traļu zveju.

Problēma ir tā, ka mencu nevar pilnībā izslēgt no tīkliem, zvejojot citas zivis. Ja piezvejas limits tiek izsmelts, var nākties apturēt arī citu sugu zveju. Mērķtiecīga mencu zveja Baltijas jūrā aizliegta jau kopš 2019. gada, bet Komisija norāda, ka krājuma stāvoklis kopš tā laika nav uzlabojies, tāpēc piezvejas limitus vajagot pielāgot dalībvalstu pērn ziņotajiem apjomiem.

Pārējām Latvijai svarīgākajām sugām priekšlikums ir labvēlīgāks. Reņģu kvota Baltijas jūras centrālajā daļā varētu augt par 49 % līdz 3989 tonnām, Rīgas līcī par 11 % līdz 20 550 tonnām, bet brētliņu nozveja par 44 % līdz 40 340 tonnām. Komisija skaidro, ka brētliņu krājums pēc vairākiem grūtiem gadiem palielinājies, bet Rīgas līča reņģu krājums ir labā stāvoklī.

Latvija arī vēlas saglabāt līdzšinējo kārtību lašu atpūtas zvejā, kur atļauts paturēt vienu audzētavā izaudzētu lasi ar nogrieztu taukspuru. Komisija rosina lašu ieguvi atpūtas zvejā aizliegt pilnībā.

Zvejnieku bažas par mencu limitu izskanēja jau septembrī. LSM vēstīja, ka Dienvidkurzemē, Liepājā un Pāvilostā, darbojas aptuveni 20 komerczvejnieku, kurus samazinājums skartu tieši. ZM pārstāvji toreiz norādīja, ka Eiropas valstu nozveja mencas krājumu neapdraud, kamēr Krievija turpina mērķtiecīgu mencu zveju ievērojami lielākos apjomos.

Tajā pašā sanāksmē ministri varētu vienoties arī par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem pēc 2027. gada, neskarot daudzgadu budžetu. ZM vērtējumā Latvija pašreizējo prezidentūras piedāvājumu kopumā varētu atbalstīt, lai gan teksts vēl tiek pilnveidots.