ES ministri 2027. gadam saglabā mencu piezveju, Latvijai aug reņģu un brētliņu kvotas

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome pirmdienas vakarā Luksemburgā panāca politisku vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2027. gadā. Latvijai svarīgākais iznākums ir tas, ka Austrumbaltijas un Rietumbaltijas mencu piezvejas limiti netiks samazināti, kā bija rosinājusi Eiropas Komisija, bet paliks 2026. gada apjomā. Latviju sanāksmē pārstāvēja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš.

Mencu jautājums Latvijai bija būtisks, jo mērķtiecīga mencu zveja Baltijas jūrā jau vairākus gadus ir aizliegta un menca drīkst nonākt tīklos tikai kā piezveja, zvejojot citas zivis. Ja piezvejas limits tiek izsmelts, var nākties apturēt arī citu sugu zveju. Komisija augustā bija ierosinājusi Austrumbaltijas mencas piezveju samazināt par 51 %, bet Rietumbaltijas – par 88 %. Saskaņā ar ZM sniegto informāciju Latvijai 25.–32. apakšrajonā arī nākamgad būs 37 tonnas, bet 22.–24. apakšrajonā 10 tonnas mencu piezvejas.

Galvenajām zivīm, ko zvejo Latvijas zvejnieki, kvotas palielinās. ES kopējā brētliņu nozveja augs par 44 % līdz 291 590 tonnām, kas atbilst zinātnieku ieteikumam. Latvijas brētliņu kvota būs 40 340 tonnu. Centrālās Baltijas reņģu limits palielināts par 71 %, kas ir vairāk nekā Komisijas piedāvātie 49 %, bet joprojām zem zinātnieku ieteiktā līmeņa. Latvijai tas nozīmē 4581 tonnu. Rīgas līča reņģu kvota augs par 11 % līdz 20 550 tonnām Latvijai, jo krājums ir labā stāvoklī.

Lašiem ministri saglabāja šī gada limitus. Latvijai tie ir 3366 zivis, un tās drīkst iegūt tikai kā piezveju. Valstis arī neatbalstīja Komisijas ieceri pilnībā aizliegt lašu ieguvi atpūtas zvejā, tāpēc makšķernieki arī turpmāk drīkstēs paturēt audzētavās izaudzētus lašus ar nogrieztu taukspuru. Mencu atpūtas zvejas aizliegums visā Baltijas jūrā paliek spēkā, un trīs mēnešu nārsta laika liegums centrālās Baltijas reņģēm turpināsies.

Krūmiņš ZM paziņojumā vērtēja, ka panāktais aizsargās piekrastes zvejnieku darbu, bet lielākas kvotas jāizmanto, lai radītu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Viņš arī atkārtoja ministrijas aicinājumu noteikt sankcijas Krievijas nozvejoto zivju produktu tirdzniecībai ES, jo, pēc ZM vērtējuma, Krievija Baltijas jūrā zvejo vairāk, nekā tai pienāktos.

Brētliņas un reņģes Latvijas zivsaimniecībā ir galvenās sugas. ZM informatīvajā ziņojumā Saeimai norādīts, ka saldētas brētliņas un brētliņu konservi ir nozīmīgs eksporta produkts. 2026. gada sākumā zvejai piekrastē bija reģistrētas 328 zvejas laivas, bet zvejai aiz piekrastes – 40 kuģi.

Vienošanās vēl jāapstiprina formāli. Padome to darīs kādā no nākamajām sanāksmēm, kad regulas teksts būs sagatavots visās ES valodās. ZM norāda, ka Latvijai minētie skaitļi ir provizoriski un galīgi būs zināmi pēc regulas publicēšanas.