Latvijas valdības parāds otrajā ceturksnī pieaug līdz 48,1 % no IKP
2026. gada jūnija beigās Latvijas vispārējās valdības parāds bija 21 634 miljoni eiro jeb 48,1 % no IKP, liecina Eurostat dati. Fiskālās disciplīnas padome to pārrēķinājusi kā 11 700 eiro uz katru iedzīvotāju.
Latvijas vispārējās valdības parāds 2026. gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 21 634 miljonus eiro jeb 48,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat 21. oktobrī publiskotie provizoriskie dati. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) šo apjomu pārrēķinājusi uz vienu iedzīvotāju, un tas ir 11 700 eiro.
Dati ir svarīgi, jo parāds aug ātrāk nekā lielākajā daļā ES valstu. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, kad parāds bija 46,2 % no IKP, Latvijā tas pieauga par 1,9 procentpunktiem. Eurostat to ierindo starp lielākajiem ceturkšņa kāpumiem Eiropas Savienībā, aiz Polijas (+3,0) un Portugāles (+2,1). Gada laikā, kopš 2025. gada otrā ceturkšņa (47,1 %), pieaugums bija 0,9 procentpunkti.
Neraugoties uz kāpumu, Latvija joprojām ir starp valstīm ar salīdzinoši zemu parāda līmeni un iekļaujas Māstrihtas kritērijā, kas paredz uzturēt valdības parādu zem 60 % no IKP, norāda FDP. Eirozonā kopumā parāds otrā ceturkšņa beigās bija 88,8 % no IKP, bet visā ES – 82,9 %.
Eurostat dati rāda arī parāda struktūru. Lielāko daļu Latvijas parāda veido parāda vērtspapīri – 43,6 % no IKP, aizdevumi – 2,7 %, bet valūta un noguldījumi – 1,8 % no IKP.
Kaimiņvalstīs aina ir atšķirīga. Igaunijā parāds bija 26,1 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs ES, bet Lietuvā – 43,8 %, tomēr gada laikā tas Lietuvā pieauga par 4,9 procentpunktiem. Augstākais parāda līmenis bija Grieķijā (140,8 %) un Itālijā (139,9 %). Pēc FDP aprēķina uz vienu iedzīvotāju vislielākais parāds ir Beļģijā – 60 100 eiro, bet vismazākais Bulgārijā – 5500 eiro.
Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums, uz ko atsaucas FDP, paredz, ka parāds turpinās augt. 2026. gada beigās tas varētu būt 47,9 % no IKP, 2027. gadā 51,8 %, 2028. gadā 52,8 %, 2029. gadā 54 % un 2030. gadā 54,1 % no IKP. Tāpat pakāpeniski pieaugs procentu maksājumi – no 1,3 % no IKP šogad līdz 1,6 % 2029. un 2030. gadā.
Eurostat norāda, ka 2026. gada pirmā un otrā ceturkšņa dati ir provizoriski un vēl var tikt precizēti.
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.