Precizētie dati: Latvijas budžeta deficīts 2025. gadā 2,5 %, parāds 46,2 % no IKP

Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā bija 1085 miljoni eiro jeb 2,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina rudens fiskālās notifikācijas dati, ko 21. oktobrī publicēja Eurostat un Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Valdības parāds gada beigās bija 20,2 miljardi eiro jeb 46,2 % no IKP.

Šie dati ir svarīgi, jo pēc tiem Eiropas Komisija vērtē, vai valsts ievēro Māstrihtas kritērijus. Deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, bet parāds 60 % no IKP. Latvija abās robežās iekļaujas, taču deficīts salīdzinājumā ar 2024. gadu ir palielinājies par 340 miljoniem eiro. Eurostat tabulās 2024. gada deficīts norādīts 745 miljonu eiro jeb 1,8 % apmērā no IKP.

Valdības izdevumi pērn pieauga straujāk nekā ieņēmumi. CSP dati rāda, ka izdevumi palielinājās par 7,6 % līdz 19,8 miljardiem eiro, bet ieņēmumi par 6,0 % līdz 18,7 miljardiem eiro. Eurostat aprēķinā izdevumi veido 45,3 % un ieņēmumi 42,8 % no IKP. Parāds gada laikā palielinājās par 1,4 miljardiem eiro.

Pavasara notifikācijā aprīlī CSP 2025. gada deficītu bija novērtējusi 1093,4 miljonu eiro apmērā, bet parādu 46,9 % apmērā no IKP. Parāda summa euro izteiksmē ir palikusi aptuveni 20,2 miljardu eiro līmenī, tātad attiecība pret IKP saruka galvenokārt tāpēc, ka jaunākajos datos IKP ir lielāks. Eurostat 2025. gada IKP norāda 43 649 miljonu eiro apmērā (redakcijas secinājums, salīdzinot abu notifikāciju skaitļus).

CSP skaidro, ka pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas aprēķinātais deficīts ir par 0,7 miljardiem eiro jeb 1,6 procentpunktiem mazāks nekā Finanšu ministrijas naudas plūsmas datos, kur konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,8 miljardi eiro. Lielākā korekcija, kas samazina deficītu, saistīta ar Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumu. Tā sasniedz 438,6 miljonus eiro jeb 1,0 % no IKP.

Kaimiņvalstīs situācija ir atšķirīga. Igaunijas deficīts 2025. gadā bija 2,0 % un Lietuvas 1,8 % no IKP. Igaunijai ir zemākais parāda līmenis ES, 24,0 % no IKP, bet Lietuvas parāds bija 39,3 %. Eirozonā kopumā deficīts bija 3,0 % un parāds 87,7 % no IKP, bet ES attiecīgi 3,1 % un 81,5 %.

Fiskālo notifikāciju ES dalībvalstis Eiropas Komisijai iesniedz divreiz gadā, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim, tāpēc nākamie precizētie dati gaidāmi 2027. gada pavasarī.