Lielbritānija sola Ukrainai 10 miljardus mārciņu, Nīderlande – 500 miljonus eiro

Lielbritānija trešdien, 28. oktobrī, paziņoja, ka Ukrainai piešķirs vēl 10 miljardus mārciņu ekonomiskā un militārā atbalsta. Valdība to dēvē par lielāko finanšu paketi, ko valsts jebkad apsolījusi Kijivai. Tajā pašā dienā Nīderlandes premjerministrs Robs Jetens pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Hāgā paziņoja par 500 miljonu eiro militārā atbalsta paketi ziemai.

Britu pakete tika izziņota finanšu ministra Džona Hīlija pirmajā budžetā. Saskaņā ar Valsts kases paziņojumu septiņi miljardi mārciņu ir ekonomiskais atbalsts trīs gadu laikā, tostarp līdz 5,5 miljardiem mārciņu Pasaules Bankas garantijās un 500 miljonu mārciņu ieguldījums Pasaules Bankas Starptautiskās attīstības asociācijas krīzes instrumentā. Vēl par trim miljardiem mārciņu tiek palielināta valsts eksporta kreditēšanas aģentūras UK Export Finance kapacitāte Ukrainai, galvenokārt militārām vajadzībām, bet 500 miljoni mārciņu paredzēti papildu pretgaisa aizsardzībai šoziem.

Valdība norāda, ka šī nauda ir papildus jau apsolītajiem trim miljardiem mārciņu gadā militārajam atbalstam. Kopā Lielbritānija Ukrainai apņēmusies piešķirt 35 miljardus mārciņu. Premjerministrs Endijs Bērnems uzsvēra, ka valsts atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik būs nepieciešams, bet Zelenskis paketi nosauca par ļoti savlaicīgu soli.

Nīderlandes 500 miljoni eiro paredzēti droniem un pretgaisa aizsardzībai, jo Krievija pastiprina uzbrukumus elektrostacijām, tiltiem un ceļiem. Raidorganizācija NOS ziņo, ka valdība šo naudu Ukrainai jau iepriekš bija rezervējusi. Tikmēr ārējās tirdzniecības un attīstības sadarbības ministrs Šjūrds Šjūrdsma Kijivā paziņoja, ka Nīderlande trīs gados piešķirs 1,2 miljardus eiro nemilitāram atbalstam, piemēram, humanitārajai palīdzībai, enerģētikai, atjaunošanai un atmīnēšanai. Vēl 40 miljoni eiro šogad tiks ieskaitīti Ukrainas enerģētikas atbalsta fondā.

Atbalsts tiek izziņots brīdī, kad Ukrainai 2027. gadam draud liels budžeta iztrūkums. Izdevums Kyiv Independent raksta, ka tas varētu sasniegt 70 miljardus eiro, pat ņemot vērā jau plānotos 45 miljardus eiro no Eiropas Savienības. Līdz šim no ES nepiederošām valstīm iztrūkuma segšanā bija iesaistījusies tikai Norvēģija.

Paralēli turpinās gatavošanās ASV vidutājotām Ukrainas, Krievijas un ASV sarunām Abū Dabī. Zelenskis Hāgā sacīja, ka tās varētu notikt no 6. līdz 10. novembrim, un atkārtoja, ka Kijiva vēlas sarunās redzēt arī Eiropu. Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs gan, pēc aģentūras Interfax ziņām, paziņoja, ka Eiropas valstis nākamajā sarunu kārtā nepiedalīsies.