Lielbritānijas premjers Burnham sola likumu, kas mīkstinātu non-compete klauzulas jaunuzņēmumiem

Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bērnems piektdien, 9. oktobrī, Mančestras inovāciju samitā «Innovation Nation» apstiprināja, ka valdība sagatavos likumdošanu, lai mīkstinātu ierobežojošās non-compete (konkurences aizlieguma) klauzulas darba līgumos. Viņš teica, ka vēlas nodrošināt, lai šīs klauzulas «vairs nebūtu šķērslis pieņemšanai darbā mūsu daudzsološākajos jaunuzņēmumos un strauji augošajos uzņēmumos», taču neapsolīja pilnīgu aizliegumu.

Politico ziņo, ka Bērnems reformas salīdzināja ar «Bosmana spriedumu inovāciju sektoram» — atsaucoties uz 1995. gada Eiropas Tiesas lēmumu, kas mainīja futbolistu pāreju noteikumus. Konkrētais noteikumu apjoms tikšot precizēts vēlāk, pirms likumprojekta iesniegšanas. Pirms dienas Politico jau bija ziņojis, ka valdība plāno plašu vai daļēju non-compete ierobežojumu pēc intensīvas jaunuzņēmumu lobēšanas.

Reformas diskusija sākās vēl Kīra Stārmera valdības laikā. 2025. gada novembrī publicētajā darba dokumentā tika izskatītas iespējas no pilnīga aizlieguma līdz daļējam aizliegumam zem noteikta algas sliekšņa, maksimālā termiņa ierobežojumam vai abu pieeju kombinācijai. Juridiskā firma Lewis Silkin atgādina, ka pašlaik Lielbritānijā nav likumā noteikta maksimālā non-compete ilguma, algas sliekšņa vai obligātas kompensācijas prasības šādam periodam.

Tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātāji valdībai rakstījuši, ka non-compete klauzulas kopā ar gariem uzteikuma termiņiem un piespiedu «dārza atvaļinājumu» kavē inovācijas un izaugsmi. Pretēji iebilst daļa Londonas finanšu sektora pārstāvju un nozaru asociācijas, tostarp TheCityUK un Managed Funds Association, kas uzskata, ka šādi ierobežojumi aizsargā zinātību un intelektuālo īpašumu augstas pievienotās vērtības nozarēs.

Lewis Silkin norāda, ka jebkādas izmaiņas prasīs primāro likumdošanu un ka sīkākas norādes var parādīties līdz ar kanclera budžetu 28. oktobrī. Līdz jaunajiem noteikumiem stājas spēkā, uzņēmumiem ieteikts turpināt lietot non-compete, kur tas ir pamatoti, un vienlaikus pārskatīt citus aizsardzības instrumentus — piemēram, konfidencialitātes, intelektuālā īpašuma un darbinieku neuzrunāšanas nosacījumus —, kā arī dārza atvaļinājuma un uzteikuma termiņu praksi.