Lielbritānija par zemūdens kabeļu sabotāžu rosina līdz 14 gadiem cietumā

Lielbritānijas valdība ceturtdien, 22. oktobrī, publicēja Balto grāmatu ar priekšlikumiem, kā stiprināt jūras dzīlēs ieguldīto sakaru kabeļu, elektrības starpsavienojumu un gāzes cauruļvadu aizsardzību. Galvenā iecere ir ieviest jaunus noziedzīgus nodarījumus un krietni bargākus sodus tiem, kas šo infrastruktūru bojā, kā arī dot valdībai jaunas pilnvaras, ja apdraudēta valsts drošība.

Pēc priekšlikuma par tīšu bojāšanu draudētu līdz 14 gadiem cietumā, par pārgalvīgu rīcību līdz 10 gadiem, bet par rupju nolaidību līdz diviem gadiem. Visos gadījumos varētu piemērot arī neierobežotu naudas sodu. Pašlaik spēkā esošais Zemūdens telegrāfa likums no 1885. gada paredz ne vairāk kā 1000 mārciņu sodu un līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas par apzinātu bojājumu, un valdības dokumentā atzīts, ka nav skaidrs, vai Viktorijas laikmeta likumu vispār var attiecināt uz mūsdienu optiskajiem kabeļiem.

Valdība norāda, ka zemūdens kabeļi nodrošina ap 99 % Lielbritānijas starptautiskās datu plūsmas, bet zemūdens cauruļvadi – 74 % valsts gāzes piegāžu. Kā iemeslu likuma pārskatīšanai ministri min pieaugošas bažas par aizdomīgām Krievijas darbībām pie šīs infrastruktūras. Aprīlī Lielbritānija apsūdzēja Krievijas zemūdenes slēptā operācijā pie kabeļiem un cauruļvadiem uz ziemeļiem no salas, bet Krievija šādus pārmetumus noraida.

Telekomunikāciju uzņēmumiem plānots noteikt jaunus drošības un noturības pienākumus, piemēram, sistemātiski apzināt un pārvaldīt riskus savos tīklos. Valdība vēlas tiesības ārkārtas situācijās likt uzņēmumiem sniegt informāciju, mainīt vai atslēgt pakalpojumus, kā arī piekļūt objektiem, tostarp kabeļu krasta stacijām. Kā ziņo BBC, uzņēmumiem, kas šādus rīkojumus nepildīs, varētu piespriest sodu līdz 17 miljoniem mārciņu vai 10 % no pasaules apgrozījuma. Atsevišķi tiks regulēta optisko kabeļu sensoru tehnoloģija, kas ļauj novērot kustību jūrā, bet nepareizās rokās var radīt drošības risku.

Ministri cer jaunās pilnvaras attiecināt uz visu zemūdens pakalpojumu tīklu, arī ārpus 12 jūras jūdžu teritoriālajiem ūdeņiem, taču dokumentā atzīts, ka tam būs vajadzīga sadarbība ar citām valstīm. Valdība gan uzsver, ka valsts kabeļu tīkls ir ļoti noturīgs un lielāko daļu bojājumu joprojām rada enkuri, zvejas tīkli, dabas apstākļi vai tehniskas kļūmes.

Jautājums ir aktuāls arī Baltijas jūras reģionā. Izdevums The Record atgādina, ka 2024. gada Ziemassvētkos tankkuģa Eagle S enkurs sabojāja elektrības kabeli Estlink 2 starp Somiju un Igauniju, un tīklu operators Elering remonta izmaksas lēsa 50–60 miljonu eiro apmērā. Vairāku Baltijas un Ziemeļjūras valstu amatpersonas izdevumam gan teikušas, ka arvien vairāk sliecas uzskatīt šo un citus Baltijas jūras kabeļu bojājumus par nejaušiem.

Baltās grāmatas publicēšana ir 12 nedēļu sabiedriskās apspriešanas sākums, un tā noslēgsies 2027. gada 14. janvārī. Pēc tam valdība plāno sagatavot likumprojektu.