Madonas novadā bioloģiski apsaimnieko 43 % lauksaimniecības zemes; Alūksnē sasniegti 40 %

Madonas novadā bioloģiski sertificēto platību īpatsvars no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas pieteikta atbalstam, sasniedzis 43 % jeb 33 144 hektārus. Pirmo reizi vēsturē 40 % robežu pārkāpuši divi novadi — Madona un Alūksne (40 %, 11 145 hektāri), liecina Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) apkopotais BIO TOP 500 un Latvijas Televīzijas raidījuma «Vides fakti» apkopotie dati.

Trešajā vietā ir Balvu novads ar 39 % un 23 949 hektāriem. Pirmajā pieciniekā ierindojas arī Cēsu un Ludzas novadi — abos 37 %. Valsts mērogā bioloģiski apsaimniekotā lauksaimniecības zeme sasniegusi aptuveni 350,9 tūkstošus hektāru jeb piekto daļu no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Virs valsts vidējā rādītāja bioloģiskais īpatsvars ir jau 19 novados.

Madonas novads ir līderis ne tikai pēc īpatsvara un platības, bet arī pēc bioloģiski sertificēto uzņēmumu skaita — 285. Nākamie ir Balvu novads ar 270 un Preiļu novads ar 250 saimniecībām. Reģionu griezumā līdere ir Vidzeme ar 1467 bioloģiskajām saimniecībām un citiem operatoriem; tai seko Latgale, Zemgale, Kurzeme un Rīgas reģions.

Pretēja aina vērojama daļā Pierīgas un Zemgales: Olaines novadā bioloģiskais īpatsvars ir 2 %, Jelgavas un Dobeles novados — 3 %, Saldus novadā — 6 %. LBLA uzsver, ka rādītāji attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas pieteikta atbalstam, nevis uz visu administratīvās teritorijas platību.

Latvijas Televīzija Madonas novadā apmeklēja vairākas bioloģiskās saimniecības — no gaļas liellopu audzētājiem līdz ogu un cidoniju dārziem. Saimnieki norāda, ka paugurainais reljefs un mazāki lauki veicina ekstensīvāku, bioloģisku pieeju, un ka sadarbība starp kaimiņiem palīdz pieredzes apmaiņai. LBLA vadītājs Mārtiņš Gaiķēns aicina pašvaldības izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides bioloģiskajām platībām — šāda prakse jau pastāv vairākos novados, tostarp Siguldas, Cēsu, Limbažu, Tukuma un Talsu.

BIO TOP 500 veidots pēc Lauku atbalsta dienesta 2026. gada statistikas un publicēts LBLA žurnālā «BIOLOĢISKI». Asociācija uzskata, ka bioplatību pieaugums var veicināt arī citu saimniecību pāreju, jo minerālmēslu un pesticīdu izmaksas konvencionālajā ražošanā saglabājas augstas.