Mūžībā aizgājis dzejnieks un Neatkarības deklarācijas balsotājs Vladlens Dozorcevs

Pirmdien, 19. oktobrī, 87 gadu vecumā miris dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs un sabiedriskais darbinieks Vladlens Dozorcevs. Par tēva nāvi paziņoja viņa dēls, uzņēmējs Andrejs Dozorcevs, vēsta LSM.

Dozorcevs bija viens no zināmākajiem Latvijas krievu rakstniekiem, un viņa vārds cieši saistīts ar Atmodu. 1988. gadā viņš piedalījās Radošo savienību plēnumā, kas pavēra ceļu Latvijas Tautas frontes dibināšanai, un vēlāk kļuva par tās valdes locekli. Kā Augstākās padomes deputāts viņš 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju.

Sevi Dozorcevs pirmām kārtām uzskatīja par dzejnieku. Krievu valodā izdotie dzejas krājumi aptver vairāk nekā pusgadsimtu, sākot ar pirmo grāmatu «Autostrādes» un beidzot ar izlasi «Pārējo sadedzināt». Plašāku slavu viņam tomēr atnesa lugas «Brokastis ar nezināmajiem» un «Pēdējais apmeklētājs», kuras ilgi gaidīja cenzūras atļauju. Pēc tam, kad vienu no tām Ļeņingradas Lielajā drāmas teātrī iestudēja Georgijs Tovstonogovs, lugas spēlēja simtiem PSRS teātru, kā arī skatuvēs Japānā, Kubā, ASV un citur.

Viņš strādāja laikrakstos un Latvijas Televīzijā, kur tapa vairāk nekā desmit viņa dokumentālo filmu, bet Rīgas kinostudijā rakstīja scenārijus, tostarp filmai «Gaidiet Džonu Graftonu». Dozorcevs bija seriāla «Ilgais ceļš kāpās» literārais līdzredaktors, un, kā raksta LSM, tieši viņš izdomāja tā nosaukumu. Kopā ar Raimondu Paulu viņš radīja vairākus desmitus dziesmu, kuras dziedāja Laima Vaikule un Marija Naumova.

No 1988. līdz 1990. gadam Dozorcevs bija krievu valodā iznākošā literārā žurnāla «Daugava» galvenais redaktors, un tā tirāža šajā laikā pārsniedza 100 000 eksemplāru. 1995. gadā Saeima par īpašiem nopelniem neatkarības atjaunošanā viņam piešķīra Latvijas pilsonību. Viņš bija viens no Tautas saskaņas partijas dibinātājiem un ievēlēts 6. Saeimā, kur darbojās Cilvēktiesību komisijā. 2000. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

Dozorcevs dzimis 1939. gada 3. jūlijā Roslavļā, Smoļenskas apgabalā, un ģimene uz Rīgu pārcēlās 1947. gadā. Viņš absolvēja Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti, un Latvijas Rakstnieku savienībā bija kopš 1974. gada. Vēlāk viņš izdeva divas atmiņu grāmatas, bet pēdējās desmitgades pavadīja Jūrmalā.

Dozorcevu pieminējuši vairāki laikabiedri. Pirmais ārlietu ministrs pēc neatkarības atjaunošanas Jānis Jurkāns viņu nosaucis par savu dārgo draugu un rakstījis, ka par šādu zaudējumu runāt ir īpaši grūti. Līdzjūtību izteikuši arī dzejnieki Vladimirs Frenkels un Jurijs Kasjaničs.