NASA izbeidz Swift observatorijas misiju, teleskops pēc 22 gadiem nonāks atmosfērā

ASV kosmosa aģentūra NASA ir oficiāli noslēgusi Nīla Gērelsa Swift observatorijas zinātnisko misiju. Pavadonis vairs riņķo zemāk par 275 kilometriem virs Zemes, un tik zemā augstumā atmosfēras pretestība neļauj tā teleskopiem stabili notēmēt uz debess objektiem. Pēdējo novērojumu Swift veica 20. oktobrī, pēc tam pārgāja drošajā režīmā, un Pensilvānijas Universitātes operāciju komanda nosūtīja komandu, ar kuru darbība tika izbeigta un aparāts sagatavots ieiešanai atmosfērā.

Swift nav sava dzinēja, tāpēc tas nevar pats pacelt orbītu. Pēdējos gados pastiprinātā Saules aktivitāte palielināja atmosfēras blīvumu pavadoņa augstumā, un orbīta sāka sarukt straujāk, nekā inženieri bija rēķinājuši. Lai iegūtu laiku, NASA šogad uz laiku pārtrauca novērojumus un pagrieza observatoriju tā, lai pretestība būtu mazāka.

Glābšanai NASA par 30 miljoniem dolāru nolīga uzņēmumu Katalyst Space Technologies, kas mazāk nekā gada laikā uzbūvēja kosmosa aparātu Link ar robotiskām rokām. Tas startēja 3. jūlijā, taču drīz sabojājās divi no trim spararatiem, ar kuriem aparāts tiek pagriezts, un bojāts vārsts to iegrieza straujā rotācijā. Vadību izdevās atgūt, bet degvielas pietrūka, un augustā glābšanas misija tika atcelta. Link pietuvojās Swift nepilnu divu desmitu kilometru attālumā, lai pārbaudītu navigāciju, un 25. septembrī sadega atmosfērā.

Swift tika palaists 2004. gada 20. novembrī, un tā pamatmisija bija paredzēta divu gadu garumā, taču observatorija strādāja vairāk nekā desmit reizes ilgāk. Tā bija veidota, lai pamanītu gamma staru uzliesmojumus, visjaudīgākos sprādzienus Visumā, noteiktu to atrašanās vietu, paziņotu to citām observatorijām un aptuveni minūtes laikā pagrieztu savus teleskopus uz šo vietu, kamēr pēcspīdums vēl nav izdzisis.

Kopumā Swift reģistrēja vairāk nekā 2000 gamma staru uzliesmojumu un pētīja vairāk nekā 1400 supernovu, kā arī zvaigznes, kuras saplosa melnie caurumi, aktīvas galaktikas, asteroīdus un komētas. NASA dati liecina, ka tā novērojumi izmantoti aptuveni 7000 zinātniskās publikācijās. 2005. gadā Swift pirmo reizi izdevās uztvert īsa gamma staru uzliesmojuma pēcspīdumu, kas apstiprināja teoriju, ka šādus uzliesmojumus izraisa divu neitronu zvaigžņu saplūšana.

Observatorijas arhīvs, kurā ir vairāk nekā 1,5 miljoni ultravioletā un optiskā teleskopa attēlu, aizņem aptuveni 12 terabaitus un ir publiski pieejams. NASA astrofizikas nodaļas direktors Šons Domagals-Goldmens atzinis, ka Swift zudums atstāj lielu robu aģentūras zinātnes programmā. NASA izvērtē, kā ātrai reaģēšanai uz kosmiskiem notikumiem izmantot esošos teleskopus, komerciālus risinājumus un jaunas misijas, bet pagaidām robu daļēji aizpildīs jau strādājošās observatorijas. Swift ieiešana atmosfērā gaidāma novembrī.