NMPD atsakās no ieceres glabāt valsts medicīnas rezerves angāros pie Austrumu slimnīcas

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) septembrī informējis Veselības ministriju, ka atsakās no plāna Rīgā, Mediķu ielā pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, izveidot valsts materiālo rezervju glabātavu. Iecere bija sākta 2023. gadā, taču trīs gadu laikā tās īstenošanai nav atrasts finansējums. Par to svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Teritorijā uz privātas zemes atrodas divi valstij piederoši angāri, kurus Rīgas pašvaldība savulaik bez atlīdzības nodeva Veselības ministrijai. NMPD vienā no tiem gribēja glabāt valsts rezerves un aprīkojuma apmaiņas fondu, bet otru pielāgot arī autoparkam. Dienests ar zemes īpašniekiem noslēdza nomas līgumu par 207 eiro mēnesī, un daļu maksas sedza slimnīca, kas vienu angāru turpināja lietot kā noliktavu.

Šķērslis bija izmaksas. Ēkas nav siltinātas, un tajās nav vajadzīgo komunikāciju. Pēc raidījuma sniegtās informācijas teritorijas iežogošanai vajadzētu aptuveni 20 000 eiro, bet angāru pielāgošanai – ap pusmiljonu eiro. NMPD vadītāja Liene Cipule kā galveno vietas priekšrocību minēja tās atrašanos pie lielas slimnīcas, kur notiek liela daļa dienesta kustības.

Jautājums ir svarīgs, jo NMPD atbild par valsts materiālajām rezervēm, ko izmanto katastrofās ar daudz cietušajiem. Rezervēs ir zāles, vienreizējās lietošanas materiāli, medicīniskās ierīces un speciālais aprīkojums. Tās var izmantot arī citas katastrofu pārvaldībā iesaistītās iestādes, ja to pašu resursi nav pietiekami.

Pēc NMPD vadītājas brīdinājuma pagājušajā gadā par finansējuma trūkumu rezervēm piešķirta nauda vairākiem gadiem: 2025. gadā 1,55 miljoni eiro, 2026. gadā 1,48 miljoni, 2027. gadā 1,1 miljons un 2028. gadā 1,09 miljoni eiro. Dienesta rīcībā tagad ir rezerves «Vētra» lielām dabas katastrofām un atsevišķas rezerves kara gadījumam. Cipule norādījusi, ka situāciju nevar salīdzināt ar laiku, kad noliktavās bija tikai 150 žņaugu.

Krājumiem pieaugot, aktuālāka kļūst to glabāšana un ātra nogādāšana. NMPD noliktavas ir dažādos reģionos, un šovasar mācībās ar lielu skaitu ievainoto elpināšanas maskas mācību vietā nonāca tikai pēc to beigām. Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene to vērtējusi kā apliecinājumu, ka mācības vajadzīgas, lai atklātu sistēmas nepilnības.

Raidījums arī vēstīja, ka Veselības ministrija nākamā gada budžetā lūdz papildu 826 miljonus eiro, tostarp 1,5 miljonus NMPD stiprināšanai, un, ja naudu neatradīs, pieļauj atkal lemt par kāda NMPD pakalpojumu centra slēgšanu. Ilgtermiņā valsts materiālo rezervju pārvaldību paredzēts centralizēt valsts uzņēmumā «Possessor», kas to varētu sākt darīt no 2029. gada, ja tiks pieņemti attiecīgi lēmumi. Līdz tam rezervju iepirkšana un glabāšana paliek katras nozares ministrijas ziņā.