No 5. novembra bargāki sodi par nelikumīgas migrācijas organizēšanu

No 2026. gada 5. novembra Latvijā spēkā ir grozījumi Krimināllikumā, kas pastiprina sodus par nelikumīgas migrācijas organizēšanu un ar personu nelikumīgu pārvietošanu vai uzturēšanos saistītiem noziegumiem. Izmaiņas skar Krimināllikuma 285., 285.¹ un 285.² pantu.

Smagākajos gadījumos – ja noziegums izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma vai ārkārtējās situācijas laikā robežas apdraudējuma dēļ – maksimālais brīvības atņemšanas sods par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai palielināts no desmit līdz 12 gadiem. Pamatnodarījuma sankcija šajā pantā tagad paredz līdz sešiem gadiem cietumā (iepriekš – līdz trim). Visas minēto pantu pirmās daļas papildinātas arī ar iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību.

Par apzinātu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā un par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt uzturēšanās tiesības Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā arī paaugstinātas sankcijas. Organizētas grupas, smagu seku vai liela personu skaita gadījumos maksimālais sods šajos pantos palielināts līdz desmit gadiem brīvības atņemšanas.

Saeima grozījumus kā steidzamus pieņēma 15. oktobrī. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādi noziegumi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vērtējami kā nopietns nacionālās drošības apdraudējums un ka nepieciešama spēcīgāka preventīvā ietekme, lai personas atturētos no šādu nodarījumu izdarīšanas.

Iekšlietu digitālā centra datos redzams kriminālprocesu skaita pieaugums. Par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai 2026. gada pirmajos astoņos mēnešos uzsākti 124 kriminālprocesi, kamēr 2025. gadā kopumā bija 52, bet 2024. gadā – 39. Saeimas preses dienests, citējot Iekšlietu ministriju, norāda, ka par nelikumīgas uzturēšanās organizēšanu 2025. gadā uzsākti 84 kriminālprocesi, salīdzinot ar 54 procesiem gadu iepriekš.

Grozījumi publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 22. oktobrī un stājas spēkā šodien. Tie papildina citus robeždrošības soļus, tostarp Valsts robežsardzes likuma izmaiņas, kas paplašina robežsargu tiesības aizsargāt robežas infrastruktūru.