Stājušies spēkā bargāki sodi par vides noziegumiem, smagākajos līdz 12 gadiem cietumā

Latvijā kopš 15. oktobra ir spēkā Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem palielināti sodi par smagiem noziegumiem pret vidi un paplašināts to darbību loks, par kurām var sodīt kriminālā kārtā. Saeima grozījumus pieņēma 1. oktobrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos izsludināja 14. oktobrī, un tie publicēti „Latvijas Vēstneša” 198. numurā. Tajā pašā dienā stājās spēkā arī grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka, kā vērtēt videi nodarīto kaitējumu.

Izmaiņas Latvijas tiesībās pārņem Eiropas Savienības 2024. gada direktīvu 2024/1203 par vides krimināltiesisko aizsardzību. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ko citē LV portāls, mērķis ir samazināt noziegumu skaitu pret dabas vidi un to radītās sekas, kā arī nodrošināt ātrāku reakciju, tostarp sadarbību ar citām valstīm.

Par smagākajiem vides noziegumiem tagad draud brīvības atņemšana līdz astoņiem, desmit vai atsevišķos gadījumos divpadsmit gadiem. Šādi sodi paredzēti, ja nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi, iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai iestājušās citas smagas sekas. Piemēram, par bīstamu vielu aprites noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, maksimālais sods palielināts no desmit līdz divpadsmit gadiem, bet par tādu pašu pārkāpumu ar smagām sekām vai organizētā grupā – no astoņiem līdz desmit gadiem. Bargāki sodi noteikti arī par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem, gaisa un jūras piesārņošanu, meža dedzināšanu un informācijas slēpšanu par piesārņojumu.

Likumā parādījušies arī jauni panti. Kriminālatbildība tagad paredzēta par ES sarakstā iekļautu invazīvu svešzemju sugu apzinātu ievešanu, audzēšanu vai izplatīšanu, kā arī par tīšām darbībām bez likumā prasītā ietekmes uz vidi novērtējuma, ja tās radījušas būtisku kaitējumu. Par pēdējo draud līdz pieciem gadiem cietumā. Sodīt varēs arī par liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas un koksnes nelikumīgu laišanu tirgū, ja pārkāpts ES atmežošanas regulas aizliegums. Pantā par ozona slāni noārdošām vielām iekļautas arī fluorētās siltumnīcefekta gāzes, un atbildība attiecas arī uz atkritumu ievešanu, izvešanu vai tranzītu, pārkāpjot noteikumus.

Vienlaikus grozījumi paredz izņēmumus. Personu, kas ievērojusi normatīvos aktus un darbības atļaujā noteiktos ierobežojumus, atbrīvo no atbildības par aizsargājamu sugu vai biotopu bojāšanu, ja vien tā nav zinājusi, ka šie objekti tur atrodas. Anotācijā kā piemērs minēta meža apsaimniekošana, kuras laikā kaitējumu var nodarīt neapzināti. No atbildības atbrīvo arī tos, kas savā īpašumā ierobežo invazīvu sugu izplatību.

Vērtējot, vai kaitējums ir būtisks, ņems vērā, piemēram, skarto īpatņu skaitu, normatīvos noteiktos sliekšņus, aizsargājamo sugu stāvokli, vides atjaunošanas izmaksas un to, vai viela ir klasificēta kā bīstama. Ņems vērā arī to, vai darbībai vajadzīga atļauja un vai nodarījums neatgriezeniski mainījis ūdeņu kvalitātes klasi.