Nobela miera laureāte Pillay ASV sankcijas pret ICC sauc par «nepieņemamām»
Navi Pillay sestdien Oslo Nobela miera centrā ASV sankcijas pret Starptautisko krimināltiesu nosauca par «nedzirdētām» un «nepieņemamām»; tiesa un sabiedrotie tās jau nosodījuši.
Šī gada Nobela miera prēmijas laureāte Navi Pillay sestdien, 10. oktobrī, video saiknē no pasākuma Nobela miera centrā Oslo ASV sankcijas pret Starptautisko krimināltiesu (ICC) nosauca par «nedzirdētām» un «nepieņemamām». Bijusī ICC tiesnese un ANO cilvēktiesību augstā komisāre uzsvēra, ka starptautisko tiesu, īpaši Hāgas ICC, pastāvēšanu arvien vairāk apdraud spriedze un bažas.
«Svarīgākais — viena valsts ir paziņojusi sankcijas pret tiesnešiem tikai par tiesas lēmumiem, ko viņi pieņem. Tas ir nedzirdēti, nepieņemami,» citē BBC un Dawn. Pillay balvu piektdien saņēma «par pūlēm veicināt mieru un starptautiskās tiesības», kā norādīja Norvēģijas Nobela komiteja.
Stundas pēc balvas paziņojuma ASV Valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja par jaunām sankcijām pret pašu ICC kā iestādi, tostarp aizliegumu ASV subjektiem veikt darījumus ar tiesu. Vašingtona to pamato ar suverenitātes aizsardzību un apgalvojumiem, ka tiesa mēģina tiesāt amerikāņus. ASV jau iepriekš sankcionējusi 17 ICC tiesnešus un amatpersonas; jaunais solis vērsts uz tiesas finansiālo spēju ierobežošanu.
Daļai pasākumu paredzēts sešu mēnešu pārejas periods, lai dalībvalstis varētu turpināt maksāt par tiesas darbību un, pēc Vašingtonas teiktā, meklēt diplomatisku risinājumu ASV bažām. Trump administrācija ir dusmīga par agrāko izmeklēšanu par ASV spēku rīcību Afganistānā (vēlāk slēgtu) un aresta orderiem pret Izraēlas amatpersonām, tostarp premjerministru Benjaminu Netanjahu.
ICC sankcijas nosauca par uzbrukumu tiesiskumam un starptautiskās tiesiskās kārtības pamatiem. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterriss lēmumu raksturoja kā smagu triecienu kolektīvajai starptautiskajai krimināltiesībai. Apvienotā Karaliste, Kanāda, Dānija, Vācija, Francija, Itālija, Japāna un Nīderlande norādīja, ka «nožēlo un stingri nepiekrīt» sankcijām.
Pillay, 85 gadus vecā dienvidāfrikāņu tiesnese, savulaik aizstāvēja antiapartheīda aktīvistus, strādāja Ruandas tribunālā un bija ANO cilvēktiesību augstā komisāre. Viņa kļuva par piekto Dienvidāfrikas miera prēmijas laureāti — pēc Nelsona Mandelas un Desmonda Tutu. ASV prezidents Donalds Tramps balvas izvēli nosauca par «apkaunojošu», bet Pillay piektdien ar humoru atsaucās uz spekulācijām par balvas «dalīšanu».
Avoti
Rakstu sagatavojis MI, pamatojoties uz norādītajiem avotiem.

Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.