Nobela prēmiju ekonomikā saņem amerikāņi Roberts E. Hols un Maikls Vudfords

Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija pirmdien, 12. oktobrī, Stokholmā paziņoja, ka 2026. gada Zviedrijas Centrālās bankas prēmiju ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai saņems ASV ekonomisti Roberts E. Hols no Stenfordas universitātes un Maikls Vudfords no Kolumbijas universitātes. Balva viņiem piešķirta par darbu, kas pētījis makroekonomiskās stabilizācijas mikroekonomiskos pamatus.

Prēmijas apmērs ir 12 miljoni Zviedrijas kronu jeb aptuveni 1,2 miljoni ASV dolāru, un laureāti to sadalīs vienādās daļās. Ar šo paziņojumu noslēdzās šī gada Nobela prēmiju nedēļa: balvas medicīnā, fizikā, ķīmijā, literatūrā un miera veicināšanā tika paziņotas jau iepriekšējā nedēļā.

Akadēmija skaidro, ka ekonomikā mijas lejupslīdes un uzplaukuma periodi, un kopš Džona Meinarda Keinsa laikiem valdības un centrālās bankas mēģina šīs svārstības izlīdzināt ar procentu likmēm un budžeta politiku. Taču 20. gadsimta 70. gadu naftas krīzēs tolaik lietotie modeļi vairs nedeva gaidīto rezultātu: bezdarbs nesamazinājās, bet inflācija kļuva nekontrolējama, un daudzi sāka apšaubīt, vai šāda politika vispār ir lietderīga.

Hols un Vudfords parādīja, kā ekonomikas modeļus var pārbūvēt. Tā vietā, lai balstītos uz statistiskām sakarībām starp inflāciju, ražošanu un patēriņu, viņi modeļus veidoja no apakšas, ņemot vērā, kā kopējo ekonomiku ietekmē atsevišķu mājsaimniecību un uzņēmumu lēmumi. Būtisks pieņēmums ir tas, ka mājsaimniecības un uzņēmumi, lemjot par uzkrājumiem vai cenām, raugās nākotnē. Tāpēc valdības un centrālās bankas ar skaidru savu plānu komunikāciju var ietekmēt šīs gaidas un virzīt ekonomiku vēlamajā virzienā.

Prēmiju komitejas priekšsēdētājs Jūns Haslers uzsvēra, ka laureātu darbs devis stabilu teorētisko pamatu modeļiem, ko mūsdienās izmanto centrālās bankas un valdības visā pasaulē. Pēc viņa teiktā, šie modeļi ļauj labāk reaģēt uz ekonomikas satricinājumiem, piemēram, enerģētikas krīzēm vai pēkšņām mājsaimniecību patēriņa izmaiņām.

Prēmiju ekonomikā 1968. gadā izveidoja Zviedrijas centrālā banka, un pirmo reizi to pasniedza 1969. gadā; tā nav viena no piecām balvām, ko savā testamentā paredzēja Alfrēds Nobels. Lielākā daļa laureātu ir bijuši no ASV, bet sievietes šo balvu saņēmušas tikai trīs reizes. Pērn prēmiju ieguva Džoels Mokirs, Filips Agions un Pīters Hovits par pētījumiem par inovāciju lomu ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē.