Norvēģija paaugstina kiberriska līmeni, sekmīgo uzbrukumu skaits trīskāršojies

Norvēģijas Nacionālā drošības iestāde (NSM) otrdien paaugstināja valsts kiberriska līmeni līdz „augstam”, kas ir ceturtais no pieciem līmeņiem. Līdz šim šādi vērtējumi bija klasificēti un pieejami tikai ierobežotam organizāciju lokam, bet tagad NSM tos pirmo reizi dara zināmus atklāti.

Iestādes direktors Arne Kristians Haugstēils skaidroja, ka publiskošana ir nepieciešama, lai Norvēģijas uzņēmumi un iestādes stiprinātu noturību un spēju tikt galā ar kiberuzbrukumiem. Augsts riska līmenis nozīmē, ka organizācijām profilakses pasākumi jāievieš nekavējoties. Par normālu stāvokli NSM skalā uzskata „mērenu” līmeni, kad kiberoperācijas pret Norvēģijas organizācijām ir sagaidāmas.

Galvenais iemesls ir straujš sekmīgo uzbrukumu pieaugums. NSM paziņojumā teikts, ka pēdējā pusgadā sekmīgu kiberoperāciju skaits pret Norvēģijas organizācijām trīskāršojies, savukārt preses konferencē direktors, pēc AFP un Norvēģijas mediju ziņām, runāja par pēdējo gadu. Vairākiem incidentiem bijušas nopietnas sekas, un tie joprojām rada draudus valsts drošībai. Kā piemēru Haugstēils minēja šī gada uzbrukumu Lērenskogas pašvaldībai netālu no Oslo, kad tika nozagts liels datu apjoms.

Visvairāk apdraudēta, pēc NSM vērtējuma, ir aizsardzības nozare, aizsardzības industrija un kosmosa nozare, kā arī sabiedrībai kritiskā infrastruktūra un pakalpojumu sniedzēji organizācijām, kas svarīgas valsts drošībai. Tās regulāri saskaras ar izlūkošanu, mēģinājumiem uzlauzt sistēmas, izspiedējvīrusiem un pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukumiem. Konkrētus uzbrucējus iestāde nenosauca.

Riska vērtējumu ietekmē arī mākslīgā intelekta straujā izplatība. NSM norāda, ka valodas modeļu un aģentisku MI sistēmu izmantošana kiberoperācijās rada nopietnu risku, lai gan Norvēģijā tas pagaidām nav dokumentēts. Pēc direktora teiktā, MI analizē lielus datu apjomus un atrod ievainojamības ātrāk nekā cilvēki, tāpēc uzbrukumi var notikt biežāk un plašākā mērogā, un arī aizsardzības pasākumi jāievieš ātrāk.

Kopā ar vērtējumu NSM publicēja ieteikumu paketi visām Norvēģijas organizācijām. Tajā uzsvērta pikšķerēšanai noturīga daudzfaktoru autentifikācija, sistēmu nostiprināšana, laba žurnalēšana un incidentu atklāšana, iekārtu atjaunināšana un novecojušu iekārtu nomaiņa, piegādes ķēžu riska pārvaldība un regulāra pārbaude, vai drošības pasākumi tiešām darbojas. Iestāde atgādina 21 pasākumu no saviem IKT drošības pamatprincipiem.

Ziņojums publicēts laikā, kad vairākas Eiropas valstis brīdina par pastiprinātu hibrīdkaru, tostarp kiberuzbrukumiem, ko tās saista ar Krieviju un karu Ukrainā. Euronews atgādina, ka augustā Norvēģijas mediji ziņoja par Krievijas hakeru grupu, kas pieteica Norvēģijai „karu” un uzņēmās atbildību par DDoS uzbrukumu, kas skāra vairākus valsts digitālos pakalpojumus.