Norvēģijas mediji vēršas tiesā, lai apturētu Meta jaunos biznesa noteikumus

Desmit Norvēģijas mediju organizācijas otrdien, 27. oktobrī, paziņoja, ka vērsušās Oslo apgabaltiesā pret Meta, kurai pieder Facebook un Instagram. Tās lūdz piemērot pagaidu aizliegumu Meta jaunajiem komerciālajiem noteikumiem, kamēr tiesa lietu izskata pēc būtības. Prasītāju vidū ir sabiedriskā raidorganizācija NRK, mediju grupas Schibsted, Amedia, Polaris un Aller, kā arī ziņu aģentūra NTB.

Jaunie noteikumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuriem ir biznesa konts Facebook vai Instagram, ne tikai uz medijiem. Mediju nozare baidās, ka tie dotu Meta tiesības savākt rakstus, fotogrāfijas un video no mediju vietnēm, arī saturu aiz maksas sienas, un izmantot tos, piemēram, MI produktu izstrādei. Pēc prasītāju teiktā, vienīgā iespēja noteikumiem nepiekrist būtu dzēst savus kontus.

Meta par izmaiņām paziņoja 8. oktobrī un tās bija paredzēts ieviest 30. oktobrī. Pēc Eiropas izdevēju un konkurences iestāžu kritikas uzņēmums ieviešanu atlika līdz 20. novembrim. AFP Meta skaidroja, ka atlikšana vajadzīga, lai partneriem paskaidrotu, kas mainās un kas ne. Mediji tomēr uzskata, ka atlikšana problēmu neatrisina, jo saistošas garantijas nav dotas.

Norvēģijas mediju uzņēmumu asociācijas (MBL) vadītāja Lene Eltvika Vindfelde paziņojumā norādīja, ka Meta izmanto mediju ieguldījumus, lai attīstītu MI pakalpojumus, kas ar tiem tieši konkurē, un nosauca to par nepieņemamu un konkurenci kropļojošu.

Amedia publicētajā paziņojumā mediji izvirza trīs prasības. Meta rakstiski jāapņemas ievērot mediju aizliegumus savākt saturu no to vietnēm, arī ar tehnisko risinājumu robots.txt. Žurnālistikas izmantošanai MI apmācībā un jaunos MI pakalpojumos jābūt atsevišķiem, brīvprātīgiem līgumiem ar katru mediju, kuros dabiska sastāvdaļa ir samaksa. Turklāt Meta jāgarantē, ka mediji, kas atsakās, netiks sodīti ar mazāku redzamību, mazāku datplūsmu vai izslēgšanu no platformām.

Šī prāva būs pārbaude, vai izdevēji var apturēt izmaiņas, pirms tās stājas spēkā. Jau 14. oktobrī MBL un NRK draudēja iesūdzēt Meta par to, ka tā gūst peļņu no krāpnieciskām reklāmām, kurās tiek atdarināti šie mediji.