Par karteļiem lielos iepirkumos no 15. oktobra draud līdz piecu gadu cietumsods

Latvijā no 15. oktobra par aizliegtām vienošanām liela apmēra iepirkumos var saukt pie kriminālatbildības konkrētus cilvēkus, nevis tikai sodīt uzņēmumu. Spēkā stājušies Saeimā 24. septembrī pieņemtie grozījumi Krimināllikumā un likumā par tā spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, kas Krimināllikumu papildina ar 211.¹ un 211.² pantu.

Pārmaiņas ir būtiskas, jo līdz šim par karteli jeb konkurentu slepenu vienošanos bija paredzēta tikai administratīvā atbildība. Konkurences padome uzņēmumam var piemērot naudas sodu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, un lietas dalībniekiem trīs gadus aizliegts piedalīties iepirkumos, arī tad, ja lēmums pārsūdzēts. Šis regulējums saglabājas, bet tagad tam pievienojas personiska atbildība tiem, kuri vienošanos organizē vai īsteno.

Par noziedzīgu nodarījumu uzskatīs piedāvājuma vai pieteikuma saskaņošanu ar konkurentu kādā no būtiskiem nosacījumiem pirms iesniegšanas, kā arī vienošanos neiesniegt piedāvājumu vai par dalības noteikumiem. Šādos gadījumos sods var būt brīvības atņemšana līdz trim gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods kopā ar aizliegumu nodarboties ar noteiktu komercdarbību vai ieņemt amatu.

Ja aizliegta vienošanās notikusi publiskajā iepirkumā, sods ir bargāks: brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem, probācijas uzraudzība vai naudas sods, kam obligāti pievieno tiesību atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem. Juridiskā biroja TEGOS skaidrojumā norādīts, ka kriminālatbildība attiecas gan uz publiskajiem, gan privātajiem iepirkumiem, taču bargākais sods paredzēts tieši par publiskajiem.

Atbildība iestāsies tikai liela apmēra gadījumos. Likumā noteikts, ka tāds ir iepirkums, kura līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa ir vismaz 750 000 eiro, bet būvdarbu līgumiem vismaz viens miljons eiro.

Grozījumos iekļauts arī izņēmums tiem, kuri sadarbojas ar izmeklētājiem. Personu var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pirmā labprātīgi ziņo par notikušo un aktīvi palīdz nodarījumu atklāt un izmeklēt. Juridiskajām personām par šo nodarījumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus nepiemēro, tāpēc uzņēmumi arī turpmāk atbildēs Konkurences likuma kārtībā.

Iepirkumu dalībniekiem tas nozīmē, ka cenu vai piedāvājumu saskaņošana ar konkurentiem lielos līgumos tagad var beigties ne tikai ar uzņēmuma sodu Konkurences padomē, bet arī ar kriminālprocesu pret cilvēkiem, kuri šo vienošanos organizējuši.