Pēc «Skonto» pārdošanas nacionālajam futbola stadionam piedāvā vietu Skanstē

Latvijas nacionālā futbola stadiona projekts atkal palicis bez skaidras vietas. Kopš «Skonto» stadiona teritoriju iegādājies Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Invego», šī stadiona pārbūve par starptautiskām spēlēm piemērotu arēnu vairs netiek uzskatīta par reālu iespēju, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Tagad uzmanības centrā ir Skanstes apkaime, kur viens no piedāvātajiem zemesgabaliem ir valsts īpašums ar Saeimas autotransporta bāzi.

Jautājums ir svarīgs, jo Latvijas izlasei joprojām nav mūsdienīgas mājas arēnas, bet vietas izvēle ilgst jau gadiem. Agrāk tika apspriesta būvniecība Krišjāņa Barona ielā, vēlāk Lucavsalā, kur Rīgas dome 2024. gada aprīlī uz pieciem gadiem bez maksas nodeva federācijai aptuveni desmit hektārus zemes. Šā gada sākumā Latvijas Futbola federācija (LFF) parakstīja nodomu protokolu par «Skonto» stadiona iegādi.

«Invego» vadītājs Kristjans Tors Vehi raidījumam rakstiski apliecināja, ka futbolu «Skonto» stadionā varēs spēlēt vēl piecus gadus. Uzņēmums savā teritorijā plāno citus attīstības projektus.

Skanstes ideju oktobra vidū publiski izvirzīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs («Apvienotais saraksts»). Pēc viņa un pilsētas arhitekta Pētera Ratas vērtējuma stadions labi iederētos blakus «Xiaomi Arēnai», jo apkārtnē jau ir sporta būves un laba piekļuve, bet infrastruktūras ieguldījumi citās vietās būtu ievērojami lielāki. Bergholcs rosina izmantot publiskās un privātās partnerības modeli, kurā valsts un pašvaldība ieguldītu zemi, nevis budžeta naudu.

Ministru prezidenta biroja vadītājs Mareks Gruškevics sociālajā tīklā «X» minēja, ka projektu varētu īstenot investors no Igaunijas. Bergholcs «De facto» apstiprināja, ka runa bijusi par «Invego», taču uzņēmums norāda, ka tam par šo projektu nav noslēgta nekāda vienošanās un ka tas nav ne banka, ne būvuzņēmējs.

LFF par optimālu uzskata stadionu ar 15 000 sēdvietām. «De facto» min kopējās izmaksas līdz 80 miljoniem eiro, bet septembra beigās LFF provizoriski lēsa aptuveni 86 miljonus eiro, no kuriem federācijai pieejami ap 11 miljoniem. Raidījumam federācija norādīja, ka projektā gatava ieguldīt 11–15 miljonus eiro. Pirms gada veiktajā alternatīvu izvērtējumā neviens variants nebija komerciāli patstāvīgs bez valsts atbalsta.

Labāko vietu un projekta izdevīgumu valdības uzdevumā vērtē uzņēmums BDO. Izglītības un zinātnes ministrijā sagaida, ka pilns pētījums ar priekšlikumiem būs gatavs novembrī, pēc tam to plānots nodot Ministru kabinetam informatīvā ziņojuma veidā.