Pretrunīgi vēstījumi par «Vienotības» valdes atkāpšanos pēc vēlēšanu zaudējuma

Piektdien, 16. oktobrī, partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) valdes priekšsēdētāja un partijas «Vienotība» valdes locekle Evika Siliņa sociālajos tīklos paziņoja, ka «Vienotības» valde ir atkāpusies un jaunā vadība tiks ievēlēta partijas kongresā 28. novembrī. Tās pašas dienas pēcpusdienā gan Siliņa, gan partijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics skaidroja, ka valde faktiski turpina darbu līdz kongresam.

Paziņojums seko JV līdz šim vājākajam rezultātam Saeimas vēlēšanās. 15. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva septiņus deputātu mandātus, kamēr 14. Saeimas vēlēšanās tai bija 26. LSM norāda, ka JV atbalsts bija nedaudz virs 6 % un tik maza pārstāvniecība šim politiskajam spēkam Saeimā vēl nav bijusi.

Siliņa vēlēšanu iznākumu nodēvēja par vēlētāju parādītu «dzelteno kartīti», ko partija nedrīkst ignorēt. Pēc viņas teiktā, partijai jāmainās, ar cilvēkiem jārunā biežāk, tiešāk un vienkāršāk, kā arī jāuzklausa kritika. Līdz kongresam partija īpaši vēlas dzirdēt jauniešu un jauno biedru idejas par pārmaiņām.

Vēlāk Siliņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka paziņojums bija par lēmumu rīkot jaunas valdes vēlēšanas, nevis par valdes pilnvaru tūlītēju izbeigšanu. Viņa sacīja, ka valde de jure nav atkāpusies, bet turpina strādāt un ir uzņēmusies atbildību. Siliņa arī uzsvēra, ka kongress un vēlēšanas attiecas uz partiju «Vienotība», nevis uz apvienību JV, kuras valdi vada viņa.

Jurēvics portālam LSM.lv norādīja, ka nav runas par to, ka valde būtu atkāpusies vai partija palikusi bez vadības. Viņš atgādināja, ka lēmums sasaukt kongresu, izvērtēt vēlēšanu iznākumu un ievēlēt jaunu valdi un vadību pieņemts jau 5. oktobra valdes sēdē, dažas dienas pēc vēlēšanām, un par to toreiz tika informēti gan biedri, gan sabiedrība.

«Vienotības» valdē ir 14 politiķi, to vidū Jurēvics, viņa vietnieki Raimonds Čudars un Zanda Kalniņa-Lukaševica, Arvils Ašeradens, Siliņa, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis, Vilnis Ķirsis un Inese Lībiņa-Egnere. Latvijas Televīzija ziņojusi, ka neoficiāli par iespējamiem partijas vadītājiem tiek minēti Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Vilnis Ķirsis.

Vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja «Apvienotais saraksts» ar 41 mandātu, tam sekoja «Latvija pirmajā vietā» ar 17, «Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši» ar 15, Nacionālā apvienība un «Progresīvie» ar 10 mandātiem katra un JV ar septiņiem. Siliņa norādīja, ka pirmdien, 19. oktobrī, JV gaida «Apvienotā saraksta» solīto paziņojumu par turpmākajiem soļiem un sarunām ar pašreizējiem koalīcijas partneriem.