Latvijas Ārstu biedrības prezidenta vēlēšanās uzvar Dzintars Mozgis

Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB) ir jauns prezidents. Otrdien, 3. novembrī, biedrības atkārtotajā biedru pilnsapulcē Rīgā par to ievēlēts Dzintars Mozgis, kurš saņēma 105 no 198 nodotajām balsīm, ziņo Latvijas Radio un LSM. Viņa konkurents bija psihiatrs, profesors Māris Taube.

LĀB ir lielākā ārstu un zobārstu profesionālā organizācija valstī, un tās vadītājs pārstāv mediķu nostāju sarunās ar valdību un Veselības ministriju. Vēlēšanas notiek laikā, kad Saeima tikko sanākusi uz pirmo sēdi un top jaunā valdība, tāpēc biedrības vadībai būs jāveido attiecības arī ar nākamo veselības ministru.

Mozgis ir veselības aprūpes vadības ārsts un bērnu ķirurgs, Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos un Rīgas Stradiņa universitātes docētājs. Savā programmā viņš kā biedrības pamatvērtības izvirzīja kopību, kvalitāti un kompetenci, kā arī mērķi panākt, lai LĀB kļūst vienotāka un spēj formulēt kopīgu ārstu nostāju un to aizstāvēt dialogā ar valsti.

Pirms vēlēšanām biedrības mājaslapā publicētajā kandidāta redzējumā Mozgis kā prioritātes minēja arī plašāku reģionu ārstu pārstāvību, profesionālu komiteju veidošanu, jauno ārstu iesaisti un administratīvā sloga mazināšanu. Viņš pauda gatavību nākamos četrus gadus LĀB vadībai veltīt pilnu darba laiku. Pēc ievēlēšanas Latvijas Radio viņš teica, ka redz savu lomu kā ārstu aicināšanu uz diskusiju un vienošanos sarežģītos jautājumos, tostarp par plaisu starp pacientu gaidām un pieejamajiem resursiem.

LSM atgādina, ka Mozgis iepriekš darbojies biedrības valdē un kandidējis 14. un 15. Saeimas vēlēšanās, kā arī pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālās apvienības sarakstā.

Par biedrības viceprezidentēm ievēlētas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja Anda Nulle un līdzšinējā viceprezidente, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Angelika Krūmiņa.

Vēlēšanām bija jānotiek jau 1. oktobrī, taču toreizējā pilnsapulce nebija lemttiesīga, jo netika sasniegts kvorums. No biedrības 3695 biedriem tajā būtu bijis jāpiedalās vismaz 1849, tāpēc vadības vēlēšanas pārceltas uz atkārtoto sapulci Ķīpsalā. Tajā vēlēja arī valdi, Revīzijas komisiju, Ētikas komisiju, Sertifikācijas padomi un citas biedrības institūcijas.