Puse Latvijas strādājošo pēc darba zaudēšanas būtu gatavi mainīt nozari

Personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia", kam pieder darba portāls CV.lv, septembrī veiktā aptauja rāda, ka 51 % Latvijas strādājošo būtu gatavi strādāt citā nozarē, ja zaudētu pašreizējo darbu. Tas ir augstākais rādītājs Baltijā: Igaunijā šādu gatavību pauda 44 %, bet Lietuvā 36 % aptaujāto. Pētījums vienlaikus notika visās trijās valstīs, un Latvijā tajā piedalījās 1005 darba ņēmēji.

Nozares maiņa nav vienīgā piekāpšanās, ko cilvēki būtu gatavi pieļaut. Aptuveni ceturtā daļa Latvijas respondentu piekristu mazākai algai vai amatam, kas neatbilst viņu kvalifikācijai, un ap 20 % apsvērtu pagaidu darbu. Tikai aptuveni katrs desmitais teica, ka savas prasības būtiski nemazinātu.

Aptaujas rīkotāji šādu noskaņojumu skaidro ar neticību, ka līdzvērtīgu darbu izdosies atrast ātri. Tikai 12 % Latvijas strādājošo domā, ka mēneša laikā atrastu vietu, kas atbilst viņu pieredzei, un 35 % uzskata, ka tas izdotos divos mēnešos. Katrs desmitais nav pārliecināts, ka līdzvērtīgu darbu vispār atrastu. Optimistiskāki ir Lietuvas strādājošie, no kuriem 45 % cer jaunu darbu atrast divu mēnešu laikā, bet Igaunijā tā domā 30 %.

Latvijā darba meklēšanu sarežģī arī attālums un prasmes. Trešdaļa darba meklētāju norāda, ka tuvu dzīvesvietai darbu atrast ir grūti, taču pārcelties uz citu Latvijas reģionu būtu gatavi tikai 6 %, bet darbu ārzemēs apsvērtu 11 %. Ceturtā daļa jeb 25 % darba meklētāju uzskata, ka viņu pieredze un prasmes neatbilst darba devēju gaidām, un tas ir augstākais šāds rādītājs Baltijā.

Igaunijas uzņēmuma CV.ee publicētie dati ļauj ieskatīties, kas šo gatavību ietekmē. Igaunijā 71 % strādājošo būtu gatavi vismaz vienam kompromisam, un finansiāla nedrošība to būtiski palielina: nozari mainītu 56 % to, kuri jūtas finansiāli nedroši, un 28 % to, kuriem ir uzkrājumu rezerve. CV.ee vadītājs Aare Uusjärv to raksturojis kā darba devēju vēl neizmantotu iespēju, jo gandrīz puse darbinieku būtu gatavi pāriet uz citu jomu, bet vairums vakanču joprojām prasa pieredzi tieši tajā pašā nozarē.

Kopumā trijās Baltijas valstīs aptaujāti gandrīz 5800 strādājošo: Latvijā 1005, Igaunijā 1635 un Lietuvā 3138. Rezultāti raksturo strādājošo noskaņojumu un gatavību piekāpties, nevis to, cik cilvēkiem darba zaudēšana patlaban reāli draud.