Rīgā atvērts brīvmūrniecības muzejs, tā pamatā ir Konstantīna Rubahina kolekcija

Rīgā 20. oktobrī oficiāli atvērts Rīgas Pasaules brīvmūrniecības muzejs. Tas atrodas Baznīcas ielā 7, un apmeklētājus tas gaida no otrdienas līdz svētdienai no 11.00 līdz 20.00, pirmdienās muzejs ir slēgts. Pieaugušo biļete maksā 15 eiro, atvieglotā (bērniem no 7 līdz 18 gadiem, senioriem un studentiem) 10 eiro, bet bērniem līdz septiņu gadu vecumam ieeja ir bez maksas.

Muzejs izaudzis no privātkolekcijas. Tās īpašnieks Konstantīns Rubahins ir no Krievijas emigrējis dzejnieks, žurnālists un vides aktīvists, kurš pats atklāti sevi dēvē par brīvmūrnieku. Kā vēsta LSM, priekšautus, diplomus, zīmogus, atšķirības zīmes un retas grāmatas viņš desmit gadu laikā iegādājies lielākoties starptautiskās izsolēs, savukārt muzeja vietnē norādīts, ka krājumā ir vairāk nekā 1500 vienību. Radio Brīvība skaidro, ka par vienu vienību tur tiek uzskatīts gan atsevišķa medaļa, gan simtiem lapu biezs arhīvs.

Rubahins uzsver, ka muzejs nav radīts sensācijām. Viņa mērķis ir izstāstīt brīvmūrniecības vēsturi, kliedēt mītus un rosināt apmeklētājus lasīt vairāk. Ekspozīcija sākas ar slavenu brīvmūrnieku zāli, kur aplūkojami ar Mocartu saistīti materiāli, kā arī dokumenti un ložu ielūgumi, kas saistīti ar tādiem vārdiem kā Kiplings, Bērnss, Heine un Muha. Atsevišķa daļa veltīta ASV prezidentiem, tostarp ir dokumenti ar Harija Trūmena parakstu.

Liela vieta atvēlēta arī vietējai vēsturei. Pēc Rubahina teiktā, pirmās ložas Latvijas teritorijā radās 18. gadsimta 50. gados, un ar brīvmūrniecību bija saistīti arī apgaismības laikmeta domātāji Johans Gotfrīds Herders un Garlībs Merķelis. Muzejā stāstīts arī par grāfu Kaliostro, kurš 1779. gadā ieradās Jelgavā (toreizējā Mītavā) un tur izveidoja ložu, kurā uzņēma arī sievietes.

Pēdējā zāle veltīta pretbrīvmūrniecības propagandai. Tajā izlikti satīriski plakāti un brošūras, kā arī 1942. gadā vācu okupācijas laikā izdots latviešu žurnāls, kurā brīvmūrnieki saistīti ar ebrejiem. LSM atgādina, ka Latvijā brīvmūrniecība tika aizliegta Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, vēlāk arī vācu un padomju okupācijā, un atgriezās tikai 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Pašlaik Latvijā, pēc Rubahina teiktā, darbojas 13 tā dēvētās regulārās ložas.

Ceļš līdz atklāšanai nav bijis vienkāršs. Radio Brīvība raksta, ka muzeja atvēršana vairākus gadus aizkavējās, jo telpās bija pārāk augsts mitrums seniem dokumentiem, un neveiksmīgs bija arī mēģinājums saņemt Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Muzeja darbu pēc paša veidotāja vārdiem palīdz uzturēt sponsori un ziedotāji, bet biļetes uz to jau iepriekš varēja iegādāties tiešsaistē.