Rinkēvičs uzskata, ka jauno valdību vēl ir iespējams izveidot līdz 18. novembrim

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien, 23. oktobrī, Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” sacīja, ka nākamās valdības izveide līdz valsts svētkiem joprojām ir reāla. Viņš atgādināja savu iepriekš pausto „ideālās pasaules” scenāriju, kurā valdība top līdz 18. novembrim, bet budžets tiek pieņemts līdz Ziemassvētkiem, un norādīja, ka šis plāns vēl ir spēkā, lai gan atzina, ka ideālā un reālā pasaule var atšķirties.

Šis vērtējums ir svarīgs, jo pēc 15. Saeimas vēlēšanām oficiālas koalīcijas sarunas vēl nav sākušās. Prezidents gan uzskata, ka šonedēļ tās neesot sāktas objektīvu un pamatotu iemeslu dēļ. Viņš situāciju raksturoja kā unikālu, jo vienam politiskajam spēkam ir 41 mandāts un sabiedrībā ir plaša vēlme pēc citādas politikas, tāpēc arī risinājumi neesot ierasti. Rinkēvičs cer, ka sarunas sāksies nākamnedēļ, un piebilda, ka nepieciešamības gadījumā rīkosies, taču pašlaik neredz iemeslu spekulēt par jautājumiem, kurus var atrisināt parastā politiskā procesā.

Valdības veidošanu prezidents uzticējis vadīt Ministru prezidentam Andrim Kulbergam no „Apvienotā saraksta” (AS). Aģentūra LETA noskaidroja, ka Kulbergs nākamās nedēļas sākumā plāno tikties ar visiem 41 nākamajā Saeimā ievēlētajiem AS deputātiem, lai pārrunātu iecerēto pārmaiņu plānu, kas esot faktiski gatavs. Pēc tam premjers grasās sākt sarunas ar Nacionālo apvienību un „Jauno vienotību”.

Nākamajā Saeimā AS būs 41 deputāts, partijai „Latvija pirmajā vietā” – 17, „Suverēnajai varai/Apvienībai jaunlatvieši” – 15, Nacionālajai apvienībai un „Progresīvajiem” – pa 10, bet „Jaunajai vienotībai” – septiņi. AS, NA un JV kopā tādējādi ieņemtu 58 no 100 vietām (aprēķins pēc avotos minētajiem mandātu skaitļiem).

Tajā pašā intervijā Rinkēvičs runāja arī par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Viņš cer, ka jaunā Saeima atteiksies no prakses šādus lēmumus pieņemt steidzamības kārtā. Pēc prezidenta domām, šādi pilsonību vajadzētu piešķirt tikai ļoti izņēmuma gadījumos, un personai vismaz daļēji būtu jāatbilst naturalizācijas prasībām: jāzina latviešu valoda, jābūt nodzīvojušai Latvijā noteiktu laiku un jābūt Latvijai nozīmīgiem mērķiem.

Paziņojums seko notikumiem ap Indijā dzimušo zinātnieci Divju Kananu Višvanatu, kurai Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā piešķīra pilsonību, bet pēc šaubām par viņas kvalifikāciju un lēmuma pamatojumu, kā arī prezidenta aicinājuma šīs šaubas novērst, likumu atcēla. Latvijas pilsonību visbiežāk iegūst naturalizācijas kārtībā, kur jāapliecina latviešu valodas un vēstures zināšanas.