Valsts kontrole rosina Kulbergam taupīt, 10. novembrī Rīgā vērtēs valsts finanses

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks otrdien, 10. novembrī, plkst. 12.30 Ministru kabinetā Rīgā rīkos kopīgu preses konferenci par valsts finanšu situāciju. Valsts kanceleja norāda, ka viņi vērtēs budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un iepazīstinās ar priekšlikumiem finanšu sakārtošanai, investīcijām un ekonomikas izaugsmei.

Preses konference notiek laikā, kad 2027. gada budžetam trūkst naudas. Sabiedriskais medijs LSM 8. novembrī vēstīja, ka pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem nākamgad budžetā jāatrod vēl gandrīz 118 miljoni eiro. Šajā summā nav iekļauti aptuveni 426 miljoni eiro, kas vajadzīgi jau pieņemtiem lēmumiem bez nodrošināta finansējuma. Valsts parāda procentu maksājumi vien nākamgad varētu sasniegt ap 681 miljonu eiro. Pēc ministrijas prognozes pie nemainīgas politikas vispārējās valdības budžeta deficīts 2027. gadā sasniegtu 4,2 % no IKP.

Valsts kontrole šoreiz pirmo reizi valdības veidošanas laikā iesniegusi savus reformu priekšlikumus. Oktobra beigās tā premjeram nosūtīja revīzijās konstatēto problēmu un risinājumu apkopojumu, ko aicina izmantot jaunās valdības deklarācijā. To saņems arī visas 15. Saeimas frakcijas. Priekšlikumi skar valsts pārvaldi, publiskās finanses, valsts kapitālsabiedrības, civildienestu, krīžu vadību, zemes un nekustamo īpašumu pārvaldību, kā arī izglītību, veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm iespējamie ietaupījumi un papildu ieņēmumi sasniedz desmitiem miljonu eiro. Piemēram, pārskatot atlaišanas pabalstus cilvēkiem, kuri dodas pensijā, gadā varētu ietaupīt vismaz 10 miljonus eiro. Iestāde rosina arī apvienot līdzīgus valsts uzņēmumus un sakārtot valsts nekustamo īpašumu pārvaldību. Korčagins uzsvēra, ka priekšlikumi balstīti revīzijās un izvērtēti kopā ar valsts pārvaldi, tāpēc atliek tikai politiski vienoties.

Jau septembrī Valsts kontrole Saeimai, premjeram un finanšu ministram nosūtīja 17 neieviestus ieteikumus un citus revīziju secinājumus, kas varētu samazināt izdevumus vai palielināt ieņēmumus. Tajā minēts, ka no AS „Latvijas valsts meži” uzkrājumiem vismaz 130,3 miljonus eiro varētu novirzīt budžetā kā papildu dividendes. Trešo valstu pilsoņu norīkošana darbam Latvijā no citām ES valstīm 2025. gadā varētu būt atņēmusi budžetam aptuveni 5 miljonus eiro darbaspēka nodokļos. Valsts kontrole aicina pārskatīt arī vairāk nekā 200 nodokļu atvieglojumu.

Kulbergs uzsvēris, ka būs vajadzīgi arī nepopulāri lēmumi. Konkrētu taupības plānu viņš vēl nav izklāstījis, taču pieļauj samazināt ministriju un valsts pārvaldē strādājošo skaitu, centralizēt iepirkumus un apvienot līdzīgus iestāžu pienākumus. Finanšu ministrijas darba grupa apzinājusi gandrīz 285 miljonus eiro, ko varētu pārdalīt, bet tiešie izdevumu samazinājumi veido tikai ap pusmiljonu eiro. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norāda, ka izvēle starp taupības variantiem jāizdara politiķiem.

Kazāks brīdina, ka situācija valsts finansēs pagaidām nav kritiska, taču tās jāsakārto laikus, negaidot krīzi. Trešdien, 11. novembrī, Latvijas Banka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkos ikgadējo tautsaimniecības konferenci, ko atklās Kulbergs.