Riodežaneiro tūkstošiem studentu protestē pret Flāvio Bolsonaru pirms Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas

Trešdien, 7. oktobrī, Riodežaneiro centrā notika tūkstošiem cilvēku liels studentu gājiens pret prezidenta amata kandidātu, senatoru Flāvio Bolsonaru un galēji labējo spēku pieaugošo ietekmi Brazīlijā. Gājiens sākās pie Kandelārijas baznīcas un virzījās uz Sinelandijas laukumu. Dalībnieki nesa plakātus ar uzrakstiem "Bolsonaro nekad vairs" un "Nē tēvam, nē dēlam".

Protests notika dažas dienas pēc vēlēšanu pirmās kārtas 4. oktobrī. Tajā 45 gadus vecais Flāvio Bolsonaro, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls, ieguva 47,03% balsu. Pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva saņēma 45,16%. Neviens no kandidātiem nepārsniedza 50% slieksni, tāpēc abi tiksies otrajā kārtā 25. oktobrī. Lula atzina, ka rezultāts bija negaidīts, bet uzsvēra, ka cīņa vēl nav beigusies.

Akciju rīkoja skolēnu un studentu organizācijas, to skaitā Nacionālā studentu savienība (UNE). Gājiena dalībnieki iestājās par demokrātiju, bezmaksas valsts izglītību un skolu tīkla paplašināšanu un iebilda pret izglītības budžeta samazināšanu. Mobilizācija sākās pirmdien Fluminenses Federālajā universitātē Niterojā un izplatījās citās pilsētās. Laikraksts "O Globo" ziņo, ka desmit štatos ir paredzēts vairāk nekā 20 līdzīgu akciju. UNE paziņojusi, ka plāno turpināt protestus ielās un universitātēs līdz pat otrās kārtas priekšvakaram.

Daudzi protestētāji pauda bažas par Flāvio Bolsonaro solījumu panākt amnestiju savam tēvam. Žairs Bolsonaru vadīja valsti no 2019. līdz 2022. gadam, un pērn Augstākā tiesa viņam piesprieda 27 gadu sodu par mēģinājumu pēc zaudējuma 2022. gada vēlēšanās noorganizēt valsts apvērsumu un palikt pie varas.

Kritiķu bažas pastiprināja arī paša kandidāta izteikumi. Otrdien priekšvēlēšanu pasākumā Goiāniā Flāvio Bolsonaro solīja izmantot ievērojami lielāko labējo spēku pārstāvniecību jaunajā Kongresā, lai grozītu konstitūciju un "atjaunotu demokrātiju" valstī. Ko viņš ar to domā, viņš nepaskaidroja. Opozīcijas politiķi un vēsturnieki šo formulējumu kritizēja, atgādinot, ka Brazīlijā demokrātija tika atjaunota jau 20. gadsimta 80. gados pēc 21 gadu ilgās militārās diktatūras.

Pēc pirmās kārtas Flāvio Bolsonaro tiek uzskatīts par favorītu, jo vairāki no sacensības izstājušies kandidāti pārstāvēja labējo spārnu. Bolsonaro paudis pārliecību, ka otrajā kārtā uzvarēs, savukārt Lulas atbalstītāji turpinās mobilizāciju nākamajās trīs nedēļās.