Saeima nodod komisijai ostu reformu ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem ostu padomēs

Saeima 15. oktobrī nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus Ostu likumā, kas pārkārtotu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldību. Par to balsoja 70 deputāti, pret bija seši «Progresīvo» deputāti, bet divi atturējās. Balsojums notika nedēļu pēc tam, kad pati komisija 7. oktobrī likumprojektu pirmajā lasījumā neatbalstīja un tā tālākā virzība kļuva neskaidra.

Jautājums ir svarīgs, jo 2022. gadā sāktā ostu reforma netika pabeigta un lielās ostas ceturto gadu strādā pēc pārejas noteikumiem. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks komisijā norādīja, ka termiņi ir pagājuši, bet normas palikušas, un neskaidrais pārvaldības modelis mazina ostu konkurētspēju. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere spēkā esošo regulējumu nosauca par absurdu.

Likumprojekts paredz, ka ostas padome kļūst par ostas pārvaldes augstāko lēmējinstitūciju. Rīgas un Ventspils ostu padomēs būtu seši locekļi: trīs ieceltu attiecīgās pašvaldības dome, bet trīs izvirzītu satiksmes, ekonomikas un finanšu ministrs, un tos ieceltu Ministru kabinets. Padomju locekļus un ostu pārvaldniekus atlasītu atklātos konkursos, kandidātiem nosakot minimālās kvalifikācijas un reputācijas prasības.

Ostu teritoriju plānots sadalīt divās daļās. Pamatdarbības teritorijā darbotos termināļi un notiktu kuģu apkalpošana, pasažieru un kravu operācijas, bet industriālajā teritorijā ar ostas pamatdarbību saistītu darbību nebūtu. Grozījumi arī precizē, kā ostas pārvalde drīkst iznomāt tās valdījumā esošos īpašumus un piešķirt apbūves tiesības, un kad pašvaldība var atgūt valdījumu industriālajā teritorijā. Mazo ostu valdēs turpmāk būtu ne vairāk kā pieci locekļi, lai gan līdz šim to varēja būt līdz desmit.

Pārejas noteikumi ļautu Ministru kabineta ieceltajiem ostu valžu locekļiem pildīt padomes locekļu pienākumus, bet ne ilgāk kā piecus gadus. Esošie Rīgas, Ventspils un mazo ostu pārvaldnieki strādātu līdz jaunu pārvaldnieku izvēlei konkursā, arī ne ilgāk kā piecus gadus. Likumprojektā kā spēkā stāšanās datums minēts 2026. gada 1. decembris.

Nozarē par modeli nav vienprātības. Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš komisijā norādīja, ka grozījumi nav saskaņoti ar nozari, un nozares pārstāvji jautāja, kāpēc netiek izmantots Liepājas speciālās ekonomiskās zonas modelis ar komersantu pārstāvjiem. Deputāts Kaspars Briškens (P) apšaubīja vajadzību atgriezties pie modeļa, kas bija spēkā pirms četriem gadiem, bet Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka ostas ik dienu zaudē naudu un lēmums ir vajadzīgs.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis oktobra sākumā aģentūrai LETA teica, ka cer reformu pieņemt vēl līdz jaunās valdības apstiprināšanai. Pašreizējā Saeima strādā līdz novembra pirmajai otrdienai, kad uz pirmo sēdi sanāks 15. Saeima. Juridiskais birojs skaidroja, ka nākamā Saeima likumprojektu varēs pārņemt tikai tad, ja tas būs atbalstīts vismaz pirmajā lasījumā, tāpēc tagad komisijai atkal jālemj par tā virzību.