Stingrākos azartspēļu ierobežojumus Budžeta komisija atstāj lemt 15. Saeimai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 21. oktobrī, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. Galīgais lēmums par stingrākiem ierobežojumiem gan paliks 15. Saeimas ziņā. Komisijas vadītāja Aiva Vīksna („Apvienotais saraksts”) sacīja, ka likumprojektu nodos jaunajam parlamentam ar aicinājumu to nākamajos lasījumos būtiski uzlabot un pielāgot tirgus tendencēm, īpaši pievēršoties nelegālajām interneta azartspēlēm.

Tas ir svarīgi gan spēlētājiem, gan nozarei, jo grozījumi mainītu to, kurš un cik ilgi drīkst spēlēt. Likumprojekts paredz paaugstināt dalības vecumu azartspēlēs no 18 uz 21 gadu un noteikt, ka izlozēs drīkst piedalīties tikai pilngadīgie. Spēļu vietās būtu obligāts pārtraukums no plkst. 6 līdz 9 rītā, izņemot totalizatoru un derības, bet internetā vienā 24 stundu periodā spēlēt drīkstētu ne ilgāk par 21 stundu.

Iecerētas arī personalizētas spēlētāju kartes vai līdzīgs risinājums, kas uzskaitītu spēlē pavadīto laiku, iemaksas un laimestus, lai organizētājs varētu pamanīt atkarības riskus un ierobežot spēlēšanu. Minimālo spēļu automātu skaitu zālē palielinātu no 20 līdz 25, videoierakstus glabātu vismaz 30 dienas līdzšinējo septiņu vietā, bet spēļu vietu fasādēm un izkārtnēm noteiktu vienotas prasības.

Finanšu ministrijas pārstāve Jana Salmiņa komisijā skaidroja, ka piedāvājums ir kompromiss, kas tapis ilgās diskusijās, un daļa iecerēto prasību, piemēram, bezmaksas alkohola aizliegums, jau ieviesta. Darbs pie grozījumiem sākts 2019. gadā, bet Saeima tos komisijai nodeva 2024. gada 26. septembrī.

Licencēto azartspēļu biedrība aicina piedāvājumu pārstrādāt. Tās pārstāvis Emīls Jonins pauda, ka likumprojekts neparedz efektīvu cīņu ar nelegālo tirgu. Pēc nozares aplēsēm, licencēto interneta azartspēļu tirgus pērn bija ap 170 miljoniem eiro, bet nelegālais ap 62 miljoniem eiro. Nozare arī lēš, ka prasība pēc 25 automātiem zālē varētu likt slēgt ap 30 spēļu zālēm, likvidēt 240 darbavietas un samazināt azartspēļu nodokļa ieņēmumus par aptuveni 4,46 miljoniem eiro gadā.

Savukārt partija „Kustība Par!” komisijai rakstījusi, ka valdības piedāvājums ir pārāk maigs, un rosina, piemēram, aizliegt spēļu zāles ēkās ar dzīvokļiem un sporta objektos un noteikt vismaz 40 automātus zālē.

Vai 15. Saeima likumprojekta izskatīšanu turpinās, kuras prasības tā atbalstīs un kad izmaiņas varētu stāties spēkā, pagaidām nav zināms. Vīksna aicināja jauno parlamentu darbu turpināt, nevis sākt no jauna.