Saeimas pētījums: valsti uzbrukuma gadījumā gatavi aizstāvēt 37 % Latvijas iedzīvotāju

Personīgu gatavību aizstāvēt Latviju militāra uzbrukuma gadījumā pauž 37 % iedzīvotāju, liecina Saeimas Analītiskā dienesta izpēte „Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā”. Tās rezultātus piektdien, 23. oktobrī, parlamentā prezentēja apskata autore, dienesta pētniece Inta Krūmiņa, un pēc tam par tiem diskutēja eksperti.

Rezultāts ir svarīgs tāpēc, ka Latvija kopš 2018. gada ievieš visaptverošu valsts aizsardzību, kuras pamatā ir visas sabiedrības iesaiste. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijas rādītājs ir zemākais: Igaunijā gatavību aizstāvēt valsti pauda 45 %, Lietuvā 52 %, bet Somijā 64 % aptaujāto. Latvijas dati iegūti pagājušā gada rudenī veiktā aptaujā.

Atbalsts tam, ka valstij uzbrukuma gadījumā būtu jāpretojas ar ieročiem, ir krietni augstāks nekā personīgā gatavība. Latvijā to atbalsta 66 % respondentu, taču arī šis rādītājs atpaliek no Igaunijas (73 %), Lietuvas (74 %) un Somijas (87 %).

Izpēte rāda lielas reģionālās atšķirības. Visaugstākā gatavība ir Rīgas iedzīvotājiem, bet viszemākā Latgalē, kur 2024. gadā valsti gatavi aizstāvēt bija 26,5 % aptaujāto. Pētniece to saista ar sliktāku ekonomisko situāciju, atšķirīgu sociālo atmiņu, ciešākām saitēm ar Krieviju un Baltkrieviju un lielāku Krievijas informatīvās telpas ietekmi. Atšķirības redzamas arī pēc ģimenē lietotās valodas: 2022. gada aptaujā ar ieročiem Latviju aizstāvēt bija gatavi 36 % latviski runājošo un 14 % krieviski runājošo, savukārt nemilitāri atbalstīt bruņotos spēkus bija gatavi 60 % aptaujāto.

Krūmiņa uzsvēra, ka aptaujās paustais var atšķirties no rīcības reāla konflikta laikā. Kā piemēru viņa minēja Ukrainu, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valsti aizstāvēt bija gatavi aptuveni 45 % respondentu, bet pēc tam šis rādītājs pieauga par aptuveni 31 procentpunktu.

Somijas augsto rādītāju pētniece skaidroja ar to, ka visaptverošas aizsardzības modelis tur ieviests jau pēc Otrā pasaules kara un sabiedrība pie tā ir pieradusi. Latvijā respondentiem ar augstāku gribu aizstāvēt valsti ir arī labākas zināšanas par visaptverošu aizsardzību un rīcību krīzē.

Eksperti iesaka paplašināt valsts aizsardzības mācību skolās, attīstīt Jaunsardzes programmu, rīkot pedagogiem profesionālās pilnveides kursus un īpašus pasākumus Latgales drošības stiprināšanai. Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvedis Mareks Ozoliņš aicināja katru sabiedrības locekli atrast savu lomu valsts aizsardzībā, un tika ieteikts izstrādāt plānus, kā krīzē iesaistīt spontānos brīvprātīgos.