NEPLP pētījums: Latvijas iedzīvotāji vairāk uzticas vietējiem medijiem nekā pērn

Latvijas iedzīvotāji šogad biežāk nekā pirms gada uzskata par ticamu informāciju, ko sniedz Latvijas Sabiedriskais medijs un komerciālie mediji, savukārt sociālo tīklu saturs zaudē uzticību. To rāda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītais pētījums „Par Latvijas iedzīvotāju medijpratību”, kura datus par uzticēšanos medijiem 8. novembrī atspoguļoja vairāki portāli.

Rezultāti ir būtiski tāpēc, ka uzticēšanās medijiem ir viens no sabiedrības noturības pret dezinformāciju rādītājiem. Pētījuma autori secina, ka uzticēšanās Latvijas medijiem augusi visās pētītajās grupās, bet attieksme pret sociālajos tīklos redzamo informāciju kļuvusi kritiskāka.

Sabiedriskā medija informāciju par pilnībā vai lielākoties ticamu šogad atzina 39% aptaujāto, kamēr 2025. gadā tādu bija 33%. Komerciālo mediju sniegtajai informācijai ticamību piešķīra 32% respondentu, salīdzinot ar 24% pērn. Par sociālajiem medijiem, piemēram, Facebook, YouTube, X, Instagram un TikTok, situācija ir pretēja: tiem tic 10% aptaujāto (pērn 14%), bet par neuzticamiem tos uzskata 30%.

Visstraujāk uzticēšanās augusi jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Sabiedriskajam medijam šajā grupā uzticas 33%, bet komerciālajiem medijiem 30% jauniešu, un pieaugums ir attiecīgi 11 un 16 procentpunkti. Senioriem no 65 gadu vecuma rādītāji ir 37% un 28%. Mazākumtautību pārstāvji Latvijas medijiem joprojām tic retāk: gan sabiedriskā, gan komerciālo mediju informāciju par uzticamu atzina 20%, bet par neuzticamu 26%, lai gan arī šajā grupā dinamika ir pozitīva.

Pētījumā skatīta arī uzticēšanās institūcijām. Valsts policijai uzticas 67% aptaujāto, Saeimai 36%, bet politiskajām partijām tikai 16%, un 73% iedzīvotāju partijām neuzticas. Autori pieļauj, ka zemā uzticēšanās valsts varai var ietekmēt arī attieksmi pret medijiem.

NEPLP oktobra beigās publiskoja arī kopējo medijpratības vērtējumu. Pēc padomes datiem, ar pagājušo gadu salīdzināmais indekss pieaudzis no 5,7 līdz 6,4 punktiem desmit punktu skalā, bet augstu medijpratības līmeni sasnieguši 21% iedzīvotāju, par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Visvājākais rādītājs joprojām ir pašu iedzīvotāju iesaiste satura radīšanā.

Aptauju veica pētījumu centrs „Latvijas Fakti”, no 2026. gada 8. maija līdz 15. jūnijam klātienē intervējot 1525 iedzīvotājus no 15 gadu vecuma visos reģionos. Papildus veikta 71 daļēji strukturēta intervija ar dalībniekiem no deviņu gadu vecuma.