Senāts: SPRK pārāk šauri vērtējusi «Elektro bizness» tiešās elektrolīnijas pieteikumu

Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pārāk šauri interpretējusi tiešās līnijas jēdzienu, kad 2021. gadā atteica SIA «Elektro bizness» atļauju Ogrē izbūvēt aptuveni 400 metru garu elektrolīniju. Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 8. jūlija spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ apgabaltiesai. Senāta spriedums nav pārsūdzams.

Lieta ir svarīga ne tikai vienam uzņēmumam. Tā skar jautājumu, vai elektroenerģijas ražotāji drīkst piegādāt elektrību klientiem pa savām līnijām, apejot AS «Sadales tīkls» tīklu. Senāts secinājis, ka Elektroenerģijas tirgus likumā un SPRK noteikumos šis jēdziens skaidrots nepilnīgi un neatbilst ES direktīvā noteiktajam.

«Elektro bizness» Ogrē darbina koģenerācijas staciju, kurai pieder 7,6 kilometrus gara elektrolīnija. Pa to uzņēmums jau apgādā sešus rūpnieciskos lietotājus bez sadales tīkla starpniecības. Uzņēmums lūdza atļauju pagarināt līniju līdz Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres komunikācijas» objektam. SPRK atteica, jo jaunā līnija klientu savienotu ar esošo kabeli, nevis tieši ar staciju.

Senāts šo argumentu noraidīja. Pēc tā vērtējuma noteicošais ir tas, vai ražotājs apgādā lietotāju, neizmantojot sadales tīklu. Tas, vai jaunā līnija pieslēgta pie esošā kabeļa vai pie pašas stacijas, nav būtisks.

Šāds secinājums balstās uz Eiropas Savienības Tiesas 17. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-722/24 un C-756/24. Tajās Senāts bija uzdevis prejudiciālus jautājumus par «Elektro bizness» un SIA «Jelgavas autobusu parks» strīdiem ar SPRK. ES Tiesa nosprieda, ka tiešā līnija var savienot jaunu klientu ar ražotāja esošu līniju, arī tad, ja tā stiepjas ārpus ražošanas vietas. Klients drīkst saglabāt arī rezerves pieslēgumu sadales tīklam, ja par to maksā atbilstošu iemaksu. Vienlaikus tiesa norādīja, ka valstis atļaujām var noteikt objektīvus un nediskriminējošus kritērijus, lai nekaitētu sadales tīkla darbībai.

Uzņēmuma advokāte Kristiāna Strenga, kā ziņo aģentūra LETA, uzsver, ka tiešā līnija kopā ar vietēju ražošanu var palīdzēt saglabāt elektroapgādi arī publiskā tīkla bojājumu laikā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Orniņš jau oktobra vidū laikrakstā «Dienas Bizness» norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam bija piedāvāta lētāka elektroenerģija, taču projekts atteikuma dēļ netika īstenots.

Tagad lietu no jauna skatīs Administratīvā apgabaltiesa. Tai būs jāņem vērā Senāta un ES Tiesas skaidrojums par tiešās līnijas jēdzienu.