Skolotāju vidējā alga pēc reformas kāpusi virs 100 eiro, daļā skolu kritums

Šajā mācību gadā pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi Latvijā pieaugusi no 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati, par kuriem ziņo Latvijas Radio un LSM. Algu pieaugums vidēji pārsniedz 100 eiro un attiecas uz skolotājiem neatkarīgi no klašu grupas. Galvenais iemesls ir jaunais skolu finansēšanas modelis «Programma skolā», kas no 2026. gada 1. septembra pilnībā nosaka valsts finansējumu pedagogu algošanai.

Modelim «Programma skolā» 2026. gadā no valsts budžeta paredzēti papildu 45 miljoni eiro pedagogu darba samaksai; turpmākajos gados finansējums būs vēl lielāks. IZM iepriekš norādījusi, ka papildu līdzekļi sekmēs arī vidējās pedagogu algas pieaugumu. Oktobra sākumā skolotājiem pirmoreiz izmaksātas algas pēc jaunā modeļa.

Tomēr ne visās skolās izmaiņas nozīmē lielākas algas. Tukuma novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Skrastiņa Latvijas Radio apstiprinājusi, ka daļā novada skolu algas augušas, citās — samazinājušās, tostarp skolēnu skaita krituma un finansējuma pārdales dēļ. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādījusi, ka no lielajām skolām saņemtas ziņas par algas samazinājumu mācību priekšmetu skolotājiem un ka arodbiedrība veikšot padziļinātu analīzi.

Rīgā Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa stāstījusi, ka visās galvaspilsētas skolās pedagogu algām vērojams pieaugums — no aptuveni 50 līdz 300 eiro par likmi —, bet finansējums skolotāju algām mēnesī pieaudzis par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Preiļu novadā finansējums skolotāju algām gadā pieaudzis par aptuveni 800 tūkstošiem eiro, un novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis vērtējis vidējo kāpumu ap 100 eiro uz likmi.

IZM valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols skaidrojis, ka situācijas pašvaldībās un skolās ir ļoti dažādas un ka semestra beigās būs jāveic padziļināta analīze par finansējuma pārdalēm. Iepriekš pašvaldības varējušas skolotāju algu naudu starp skolām pārdalīt brīvāk; tagad tas vairs nav atļauts. Arodbiedrība iepriekš vēlējusies ierobežot līdz 2 % to daļu no skolotāju algu fonda, ko drīkst novirzīt citu darbinieku algošanai, taču šāds ierobežojums nav stājies spēkā.

Modelis «Programma skolā» daļēji darbojās jau no 2025. gada 1. septembra; pilnībā pēc jaunās metodoloģijas finansējums pedagogiem tiek rēķināts no šā gada 1. septembra. Ministrija sola, ka jaunā pieeja izlīdzinās skolu iespējas un mazinās atkarību no skolēnu skaita svārstībām, kas bija raksturīga iepriekšējam modelim «Nauda seko skolēnam». Vai algas vai slodzes sabalansēšana dominē valstī kopumā, IZM vērtēs pēc pirmā semestra.