Ventspils skolotāja rosina pašvaldībai juridisku atbalstu pedagogiem pret agresiju

Ventspilī skolotāji aicināti parakstīties par to, lai pašvaldība izveidotu juridiskā atbalsta sistēmu pedagogiem, kuri darbā saskaras ar skolēnu vai viņu vecāku agresiju. Iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegusi Ventspils Tehnoloģiju vidusskolas angļu valodas skolotāja Svetlana Jakovicka. Lai jautājumu varētu virzīt izskatīšanai Ventspils domē, vajag 300 pilsētas pedagogu parakstus, bet līdz šim to atbalstījuši 50, ziņo LSM, atsaucoties uz TV Kurzeme.

Iniciatīvas autore norāda, ka konfliktos bērnu vecākiem nereti palīdz juristi, bet skolotājs paliek viens. Viņasprāt, līdzšinējā kārtība, kad pārkāpumus ieraksta žurnālā, pieaicina sociālo pedagogu vai rīko tikšanos ar administrāciju, darbojas pārāk lēni, un vajadzīgi ātrāki risinājumi arī gadījumos, kad skolotāju apsaukā vai aizvaino.

Pašvaldības skatījums ir atšķirīgs. Pašvaldībā LSM norādīja, ka nopietnu signālu par smagiem starpgadījumiem skolās līdz šim nav bijis un par skolotājas iniciatīvu tur iepriekš nebija informēti. Domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Kristians Jancevičs norādīja, ka pedagogu pašsajūtu cenšas noskaidrot ikgadējās aptaujās, un pilsētā darbojas Pedagogu atbalsta dienests. Pirmo palīdzību sniedz skolas vadība, sarežģītākos gadījumos var vērsties pašvaldībā vai arodbiedrībā. Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka uzskata, ka jautājumam ir politiska nokrāsa un esošie resursi, tostarp starpinstitucionālā grupa, būtu jāizmanto pilnībā. Atsevišķus noteikumus dome veidot neplāno, un ko tā darīs, ja paraksti tiks savākti, pašlaik nav skaidrs.

Problēma nav tikai vietēja. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) saka, ka saņem daudz ziņu par to, ka pedagogi darbā vairs nejūtas droši. Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga LSM minēja gadījumus, kad skolēni met ar priekšmetiem, grūž krēslus un galdus, bet pirmsskolā ar mesto rotaļlietu sasistas brilles. Lielākā problēma, pēc viņas teiktā, ir tā, ka daudzi pedagogi par šādiem gadījumiem neziņo, baidoties zaudēt darbu vai izpelnīties kolēģu un vecāku nosodījumu.

LIZDA 2025. gada martā aptaujāja 2309 izglītības nozares darbiniekus. No viņiem 51 % atzina, ka darbā paši saskārušies ar vardarbību vai bijuši tās liecinieki. Agresija visbiežāk nākusi no izglītojamā (49 % atbilžu) vai no viņa vecāka (27 %). Kā vienu no risinājumiem aptaujātie toreiz minēja arī juridiskās konsultācijas un aizsardzības algoritmus pedagogiem.

Tēmai pievērsušās arī valsts iestādes. Tiesībsardze Karina Palkova februārī ar LIZDA vadību pārrunāja drošu vidi skolās un vecāku atbildību, bet Valsts darba inspekcija oktobrī sākusi pārbaudi 150 lielākajās vispārējās izglītības iestādēs, lai apzinātu pedagogu psihosociālos riskus, tostarp emocionālo vardarbību. Inspekcijas anonīmo pedagogu aptauju var aizpildīt līdz 27. oktobrim.