Stanford un King's College London: MI pieņemšana uzņēmumos palielina nodarbinātību, bet samazina junioru īpatsvaru

Uzņēmumi, kas ievieš ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kopumā nodarbina vairāk cilvēku nekā līdzīgi uzņēmumi bez MI, taču darbinieku sastāvs mainās par labu vecākajiem speciālistiem. To secina Stanford Universitātes un King's College London pētījums «How Does MI Change Labor Demand? Evidence from 41 Countries», kura galvenie rezultāti publicēti universitāšu lapās un plašāk atspoguļoti medijos.

Analizējot aptuveni 1,25 miljardus darba sludinājumu un vairāk nekā 150 miljonus nodarbinātības ierakstu 41 valstī, autori Bharats Čandars (Stanford) un Bouke Kleins Tīselinks (King's College London) secina, ka pēc MI ieviešanas afiliāciju līmenī kopējais darbinieku skaits pieaug aptuveni par 3,3%. Vecāko amatu nodarbinātība pieaug par aptuveni 6,7%, savukārt junioru nodarbinātība ir aptuveni 2,5% zemāka; junioru īpatsvars darbaspēkā samazinās.

MI ieviešanu pētnieki noteica pēc darba sludinājumiem: uzņēmums tika uzskatīts par ieviesēju, kad sludinājumos parādījās prasības lietot ģeneratīvo MI, piemēram, ChatGPT, Claude, Gemini vai līdzīgus rīkus. Salīdzināti tika līdzīgi multinacionālo uzņēmumu afiliāti vienā valstī un nozarē, un tika izmantota instrumentālā pieeja, lai labāk nošķirtu cēloņsakarību no korelācijas.

King's College London paziņojumā Kleins Tīselinks uzsver, ka pētījums nesniedz galīgu atbildi, kuras profesijas MI aizstās, bet rāda, kā uzņēmumi pēc ģeneratīvā MI ieviešanas pārkārto darbaspēku: daudzos tirgos mazāk junioru un vairāk vecāko darbinieku. Čandars piebilst, ka šī ir pirmā šāda veida globālā izpēte un ka tendence vērojama no ASV līdz Brazīlijai un Saūda Arābijai — MI maina amatu maisījumu organizācijās, nevis obligāti samazina kopējo nodarbinātību.

Atsevišķi autori norāda, ka datorzinātņu un matemātikas profesijās, kas ir īpaši pakļautas MI ietekmei, nodarbinātības īpatsvars pieaug, taču arī tur junioru daļa samazinās. Insurance Journal atspoguļojumā minēts arī iepriekšējs Stanford Darba ekonomikas laboratorijas darbs, kurā 22–25 gadus vecu cilvēku nodarbinātība MI ļoti ietekmētās profesijās novērtēta kā ievērojami zemāka, nekā būtu, ja tā būtu sekojusi mazāk ietekmētām lomām.

Pētījuma dati aptver periodu no 2021. gada līdz 2026. gada martam. Autori uzsver, ka rezultāti galvenokārt attiecas uz digitāli redzamiem multinacionāliem uzņēmumiem, kuru darbinieki un sludinājumi ir pieejami publiskajos datos. Turpmākajos gados darba tirgus politikā aktuāls būs jautājums, kā saglabāt junioru ieeju profesijās, kurās MI jau maina uzdevumu saturu.