Ukraina atsāk triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, Tramps to nosauc par kaunu

Ukraina ceturtdien, 15. oktobrī, atsākusi uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai, izbeidzot trīs dienu pārtraukumu, ko tā bija ieturējusi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā «enerģijas pamiera». Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs paziņoja, ka reģionam uzbrukuši daudzi droni un naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks. Ukrainas armija uzbrukumu uzreiz oficiāli neapstiprināja.

Lēmumu prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja intervijā laikrakstam «Financial Times». Viņš norādīja, ka aizliegums uzbrukt pārstrādes rūpnīcām vairs nav spēkā, jo Krievija pa šo laiku turpināja triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem. Pēc viņa teiktā, Ukraina trīs dienas neuzbruka un neatbildēja, kamēr Krievija pret enerģētiku raidīja ap 40 ballistisko raķešu. Zelenskis piebilda, ka triecienus naftas objektiem Kijiva pārtrauktu tikai tad, ja ASV piegādātu vairāk pretgaisa aizsardzības raķešu Patriot.

Tramps pamieru pasludināja 11. oktobrī. Tā mērķis bija panākt, lai abas puses vairs neuzbrūk viena otras energoobjektiem, un tādējādi mazināt naftas un dīzeļdegvielas cenas pirms ASV starpposma vēlēšanām novembrī. Ne Kijiva, ne Maskava oficiāli neapstiprināja, ka tam piekrīt, un Kremlis nekad nav paziņojis par piekrišanu.

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Ukraina mēģinājusi veikt masveida uzbrukumu Rjazaņas rūpnīcai. Ministrija apgalvo, ka pārtvertas četras raķetes un desmitiem dronu, bet ugunsgrēku izraisījušas nokritušas atlūzas. Prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka Kijiva mēģinājusi trāpīt rūpnīcām arī trešdien, taču būtisku bojājumu neesot, un Ukraina to noliedz. «Rosņeftj» piederošā rūpnīca veido gandrīz 5 % no visas Krievijas naftas pārstrādes jaudas un pēdējos mēnešos jau vairākkārt bijusi dronu mērķis.

Tramps telekanālam Newsmax sacīja, ka uzbrukumi ir kauns, jo tie ceļ energoresursu cenas pasaulē, un piebilda, ka Ukrainai esot daudz citu mērķu. Viņš arī pauda, ka ar Zelenski esot grūtāk vienoties nekā ar Putinu, un, jautāts par iespējamu divu mēnešu pauzi vēlēšanu rīkošanai, atbildēja, ka Ukrainai vēlēšanas esot vajadzīgas.

Spriedzi starp Vašingtonu un Kijivu pastiprinājuši arī traucējumi «Starshield» sakaru sistēmā, kas ir «Starlink» militārā versija. Zelenskis apgalvo, ka ASV ierobežojušas izlūkdatu apmaiņu, lai izdarītu spiedienu uz Kijivu, bet Tramps to noliedz. Īlons Masks paziņoja, ka «Starshield» pieder ASV valdībai, kas to arī kontrolē. Republikāņu senators Toms Tilliss aicina incidentu izmeklēt ASV Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektoram. Ukrainas aizsardzības avoti BBC vēlāk norādīja, ka daļa funkciju atjaunota.

Zelenskis ceturtdien Briselē, kur sākās divu dienu ES līderu samits, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti. Rite pēc tikšanās sacīja, ka apspriesta enerģijas pamiera īstenošana un sabiedroto pastāvīgais atbalsts Ukrainai. Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto BBC sacīja, ka izlūkdatu ierobežošana Ukrainai būtu pilnīga kļūda.