Vācijā aiztur ukraini, kuru tur aizdomās par spiegošanu Krievijas izlūkdienestam

Vācijas Federālās kriminālpolicijas (BKA) darbinieki ceturtdien, 22. oktobrī, Brandenburgas federālās zemes Oderas-Šprē apriņķī aizturēja Ukrainas pilsoni, kuru federālā prokuratūra publiskojusi kā Vadimu J. Viņu tur aizdomās par darbību svešas valsts izlūkdienesta labā. Aresta orderi Federālās tiesas izmeklēšanas tiesnesis bija izdevis jau 15. oktobrī.

Pēc prokuratūras paziņotā, vīrietis vismaz kopš 2025. gada jūlija caur starpnieku uzturējis kontaktus ar Krievijas izlūkdienestu un no Vācijas teritorijas vācis tam militāri nozīmīgu informāciju. Tā skārusi bruņutehnikas, munīcijas un sprāgstvielu ražošanu, kā arī personālu un militāros objektus vietās, kas paredzētas NATO austrumu flanga aizsardzībai.

Daļa savākto ziņu bijusi publiski pieejama, taču citas, kā norāda izmeklētāji, aizdomās turētais mērķtiecīgi izvilinājis no cilvēkiem, kas strādā Eiropas aizsardzības industrijā. Vācu mediji ziņo, ka aizturētajam ir 53 gadi un viņš dzīvojis Eizenhitenštatē pie Polijas robežas.

Žurnāls Der Spiegel, kas par arestu ziņoja pirmais, vēsta, ka vīrieti interesējusi arī Bundesvēra 45. tanku brigāde jeb tā sauktā Lietuvas brigāde. Šis kaujas vienums nākamgad pilnībā jāizvieto Lietuvā un jāpadara gatavs kaujai. To, ka aizdomās turētais vācis ziņas par brigādi, oficiālajā prokuratūras paziņojumā nav minēts.

Lieta sākta pēc Vācijas pretizlūkošanas iestādes, Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja, sniegtās informācijas, bet izmeklēšanu veic BKA. Piektdien vīrieti bija paredzēts nogādāt pie Federālās tiesas izmeklēšanas tiesneša Karlsrūē, kurš lems par apcietinājumu. Viņa aizstāvji komentārus sniegt vēl nebija paspējuši.

Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD norāda, ka šis ir kārtējais aizdomu gadījums par Krievijas spiegošanu valstī pēdējo mēnešu laikā, un izmeklētāji uzsver, ka šoreiz aizdomās turētais, šķiet, rīkojies mērķtiecīgi un pēc konkrēta uzdevuma. Lietuvas brigāde Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga: Vācijas valdība 2023. gadā Krievijas draudu dēļ nolēma šo vienību pastāvīgi izvietot NATO austrumu flangā.