Vēja elektrostacijas Latvijā septembrī saražo rekordlielas 51 GWh

Latvijas vēja elektrostacijas septembrī tīklā nodeva 51 gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, kas ir augstākais līdz šim reģistrētais mēneša rādītājs. Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) savā mēneša tirgus apskatā norāda, ka tas ir par 49 % vairāk nekā augustā un 3,5 reizes vairāk nekā 2025. gada septembrī. Galvenais iemesls ir jauni vēja parki, kas šogad sākuši darbu.

Kāpums ir nozīmīgs, jo vēja enerģija Latvijā līdz šim bija mazākā no lielajiem atjaunīgās elektroenerģijas avotiem. Saskaņā ar AST datiem, ko apkopoja "Dienas Bizness", augustā vēja stacijas saražoja 34 GWh, bet šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopā 213 855 megavatstundas. Rudenī, kad saules parku izstrāde sarūk, papildu vēja jauda palīdz noturēt vietējās ražošanas apjomu.

Kopumā Latvijā septembrī saražoja 384 GWh elektroenerģijas, par 4 % vairāk nekā augustā un par 16 % vairāk nekā pirms gada. Hidroelektrostacijas palielināja izstrādi par 85 % līdz 149 GWh, savukārt saules parki sezonas dēļ saražoja par 37 % mazāk jeb 140 GWh, kas gan joprojām ir par 67 % vairāk nekā 2025. gada septembrī. Patēriņš pieauga līdz 616 GWh, un vietējā ražošana sedza 62,39 % no tā.

Plašāku ainu apstiprina arī AS "Latvenergo" septembra tirgus apskats. Tajā norādīts, ka vēja staciju izstrāde visā Baltijā mēneša laikā pieauga par 28 % līdz 655 GWh, bet gada griezumā par 72 %. Pašā "Latvenergo" vēja stacijās izstrāde palielinājās par 17 % līdz 25 GWh.

Lielāka atjaunīgā ražošana gan nepasargāja no cenu kāpuma. Pēc AST datiem vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā septembrī pieauga par 36,22 % līdz 108,68 eiro par megavatstundu (MWh). "Latvenergo" apskatā minēts līdzīgs pieaugums, 36 %, līdz 108,53 eiro par MWh. AST skaidro, ka cenas visā Eiropā kāpināja dārgā dabasgāze un ilgstoši bezvēja periodi, bet Baltijā kāpumu veicināja vēsāku laikapstākļu dēļ lielāks patēriņš un sarūkošā saules enerģija. Cenu svārstības tieši ietekmē tikai klientus ar biržas cenai piesaistītiem līgumiem.

Fonā ir strauja pieslēgumu būvniecība. AST 12. oktobrī ziņoja, ka šogad pabeigusi pieslēgumus četriem jauniem vēja parkiem ar kopējo jaudu 467 megavati (MW), tostarp Liepājā, Ventspils, Tukuma un Jelgavas novadā, un vēl viens parks Smiltenes novadā tiks pieslēgts. Vēja un saules staciju kopējā pieslēguma jauda pārvades tīklā oktobrī pārsniegusi 1700 MW. AST prognozē, ka līdz 2030. gadam varētu tikt izbūvēti pieslēgumi vēl vismaz 1 gigavatam vēja elektrostaciju.