AST: Baltijas elektroenerģijas ražošanas jauda piecos gados divkāršojusies

Baltijas valstīs elektroenerģijas ražošanas jauda piecu gadu periodā no 2022. līdz 2026. gadam kļuvusi divreiz lielāka, piektdien, 30. oktobrī, ikgadējā Elektroenerģijas tirgus forumā sacīja pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns, vēsta aģentūra LETA. Pieaugumu gandrīz pilnībā nodrošinājuši saules un vēja parki, bet termoelektrostaciju daļa sarūk.

Pārmaiņas ir būtiskas uzņēmumiem un patērētājiem, jo no ražošanas jaudas atkarīgs, cik daudz elektrības reģionam jāieved un cik spēcīgi to skar cenu lēcieni. Junghāns atgādināja, ka kopš 2010. gada Baltijā bija ražošanas deficīts ap 40%, ko lielā mērā radīja Ignalinas atomelektrostacijas slēgšana Lietuvā. Šogad desmit mēnešos imports veidojis 13%. Pēc viņa teiktā, saules un vēja enerģijas attīstība, iespējams, pasargājusi Baltijas tirgu no vēl lielākiem cenu satricinājumiem, ko šogad radīja ģeopolitiskie konflikti.

AST dati liecina, ka kopējā ražošanas un bateriju jauda Baltijā 2026. gadā sasniegusi 20 gigavatus. No tās 60% ir saules un vēja elektrostacijas, 20% – termoelektrostacijas un vēl 20% – citi ražošanas veidi. Lielākā daļa jaudu atrodas Lietuvā (50%), Latvijā ir 30%, bet Igaunijā – 20%.

Kā jaunu tendenci Junghāns minēja baterijas, kuru jauda Baltijā patlaban ir 1,8 gigavati. Viņš prognozēja, ka apmēram piecu gadu laikā tā varētu trīskāršoties. Baterijas palīdz segt patēriņa maksimumus un mazināt ārkārtīgi negatīvas elektrības cenas.

Vienlaikus AST valdes loceklis norādīja uz izaicinājumiem. Termoelektrostacijas Baltijā noveco gan tehniski, gan ekonomiski, turklāt ikdienas tirdzniecībā tās nespēj konkurēt ar atjaunīgo resursu ražotājiem, kas apgrūtina to ieņēmumus.

Salīdzinājumam, AST pirms gada forumā rādīja, ka 2025. gada oktobrī Baltijā uzstādītā ražošanas jauda bija 15,5 gigavati, no tiem saules un vēja jaudas – 8 gigavati jeb 53%. Toreiz AST arī brīdināja, ka stabilās bāzes jaudas sarukušas līdz zemākajam līmenim, 4 gigavatiem, kamēr ziemas patēriņa maksimums Baltijā ir 4,5 gigavati. Šie dati nav tieši salīdzināmi ar šī gada 20 gigavatiem, jo jaunajā skaitlī iekļautas arī baterijas.

Šī gada forumā AST bija paredzējis runāt arī par energosistēmas noturību, vēja parku un datu centru ietekmi uz elektrības cenu Baltijā un tīkla pārslodžu novēršanu. Kā ziņoja LETA, AST koncerna apgrozījums 2025. gadā bija 355,824 miljoni eiro, kas ir par 37,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un peļņa pieauga par 29% līdz 29,252 miljoniem eiro.