Visas piecas Ziemeļu Padomes balvas iegūst Norvēģija, literatūrā uzvar sāmu romāns

Ziemeļu Padome otrdien, 20. oktobrī, paziņoja šā gada balvu ieguvējus, un visas piecas balvas – literatūrā, bērnu un jauniešu literatūrā, kino, mūzikā un vides jomā – piešķirtas Norvēģijas autoriem un organizācijām. Padome uzsver, ka tas noticis pirmo reizi balvu vēsturē. Katra balva ir 300 000 Dānijas kronu vērta, un tās pasniegs 27. oktobrī Helsinkos, Ziemeļu Padomes sesijas laikā.

Organizatori skaidro, ka katra žūrija strādā neatkarīgi, tāpēc norvēģu pārsvars esot vienkārši atsevišķu lēmumu sakritība. Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK atgādina, ka šīs balvas tiek uzskatītas par vienām no prestižākajām Ziemeļvalstīs. Vecākā no tām ir literatūras balva, ko pirmo reizi pasniedza 1962. gadā, mūzikas balva seko kopš 1965. gada, vides balva kopš 1995., filmu balva kopš 2002. un bērnu un jauniešu literatūras balva kopš 2013. gada.

Literatūras balvu saņem 1976. gadā dzimušais rakstnieks Sigbjērns Skodens par romānu «Láŋtdievvá», kas vienlaikus iznāca arī norvēģiski ar nosaukumu «Planterhaug». Tikai otro reizi balva tiek piešķirta darbam sāmu valodā. Pirmais un līdz šim vienīgais bija Nilsa Aslaka Valkeapē krājums «Beaivi, Áhčážan» 1991. gadā. Romāna centrā ir kriminālizmeklētājs, kurš atgriežas dzimtajā ciemā, lai izmeklētu nāves gadījumu, un izmeklēšana viņu aizved līdz norvēģošanas politikai un jautājumiem par sāmu identitāti mūsdienās. Žūrija izceļ 185 lappušu darba valodas spēli: norvēģu izdevumā autors mijas starp Tornes sāmu valodu, jaunnorvēģu un bukmolu.

NRK raksta, ka grāmata iznāca 2025. gada pavasarī, jau iepriekš bija nominēta Norvēģijas Bragi balvai un uz Ziemeļu Padomes balvu to izvirzīja gan norvēģu, gan sāmu žūrija. Skodens raidsabiedrībai savu darbu raksturoja kā mīlestības grāmatu savam ciemam. Rakstnieks jau 2007. gadā bija nominēts šai pašai balvai par episko poēmu «Skuovvadeddjiid gonagas».

Filmu balvu saņem Joakima Trīra drāma «Affeksjonsverdi» (angliski «Sentimental Value»), ko režisors sarakstījis kopā ar Eskilu Vogtu, bet producējušas Marija Ekerhovda un Andrea Berentsena Otmāra. NRK atzīmē, ka Trīrs šo balvu iepriekš saņēma 2016. gadā par filmu «Louder Than Bombs».

Mūzikas balva piešķirta komponistēm Kristīnei Tjēgersenai un Benedikti Maursetai par svītu «Elja», kas rakstīta stīgu kvartetam «Kronos Quartet» un Hardangeras vijolei. Darbam meistars Otars Kosa izgatavoja īpašu Hardangeras tipa instrumentu saimi – vijoles, altu un čellu. Skaņdarbu pasūtīja «Kronos Quartet» un Kārnegija zāle, un tā pirmatskaņojums notika Ņujorkā 2025. gada martā. Žūrija to raksturo kā darbu, kurā tautas tradīcija un laikmetīgā mūzika satiekas ar ekoloģisku skatījumu uz Hardangervidas plato dabu.

Bērnu un jauniešu literatūras balvu saņem Hilde Hāgerupa par romānu «Du eneste – historien om Gunvor Hofmo og Ruth Maier», traģisku mīlasstāstu, kas balstīts reālos Otrā pasaules kara laika notikumos Norvēģijā. Vides balva piešķirta bērnu un jauniešu organizācijai «Miljøagentene». Dienu pirms ceremonijas, 26. oktobrī, laureāti piedalīsies publiskā sarunā Helsinku kinoteātrī «Bio Rex».