Zemessardzē Latvijā gadā iestājas ap 800 cilvēku, tikpat daudz dienestu pamet
Interese par dienestu Zemessardzē ir atgriezusies līmenī, kāds bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Komandieris Aivars Krjukovs atzīst, ka zemessargus noturēt ir grūtāk nekā piesaistīt, un 12 tūkstošu mērķis pagaidām nav sasniegts.
Zemessardzē, Nacionālo bruņoto spēku brīvprātīgajā daļā, gada laikā vidēji iestājas ap 800 cilvēku, bet aptuveni tikpat daudz dienestu atstāj. Tā Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam atzina Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Pēc viņa teiktā, pieteikšanās temps ir atgriezies līmenī, kāds bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Tas ir svarīgi, jo valsts aizsardzības plānos ir mērķis palielināt Zemessardzi līdz 12 tūkstošiem zemessargu, bet pašlaik tajā dien aptuveni 10 tūkstoši. Ja iestājušos un aizgājušo skaits ir līdzīgs, kopējais skaits būtiski nepieaug. Šo secinājumu izdarījusi redakcija, salīdzinot avotos minētos skaitļus.
Lielākais pieplūdums Zemessardzē bija 2022. gadā, kad sabiedrība pēc kara sākuma Ukrainā aktīvāk interesējās par valsts aizsardzību. Krjukovs kā galvenos iemeslus pašreizējām grūtībām min demogrāfisko bedri un to, ka daudzi 18 līdz 25 gadus veci jaunieši brīvprātīgi izvēlas Valsts aizsardzības dienestu. Viņš gan norāda, ka jaunieši, kuri pēc šī dienesta nepaliek profesionālajā dienestā, kļūst par augstas gatavības karavīriem un var papildināt Zemessardzes rindas.
Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš LTV raksturoja situāciju kā sastingumu komplektēšanā. Viņaprāt, sabiedrība ir pieradusi pie jaunās drošības situācijas, turklāt daļai cilvēku Zemessardze šķiet fiziski par smagu. Vērdiņš uzsvēra, ka apmācību prasības samazināt nevajag un svarīgāk ir, lai cilvēki dienestā paliktu ilgi, nevis tikai iestātos.
Komandieris atzīst, ka cilvēki aiziet ne vienmēr tāpēc, ka būtu vīlušies. Mainās dzīves apstākļi, rodas ģimenes un darba pienākumi, bet zemessargiem pēdējā laikā uzticēti arī papildu uzdevumi. Zemessardze cenšas pienākumus pielāgot katra zināšanām un prasmēm, un bijušie zemessargi var atgriezties dienestā.
Fonam: Krjukovs Zemessardzes vadību pārņēma 2025. gada janvārī un jau tad teica, ka tuvākajos gados zemessargu skaitam jātuvojas 12 tūkstošiem. Kā vēsta portāls Delfi, šā gada pavasarī ieviests Zemessardzes atbalstītāja statuss cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, bet var palīdzēt ar savām profesionālajām prasmēm. Aizsardzības ministrija informējusi, ka 2026. gadā Valsts aizsardzības dienesta piecu gadu dienestam Zemessardzē brīvprātīgi var pieteikties līdz 700 jauniešu.
Rakstu sagatavoja MI, izmantojot norādītos avotus.
Avoti
- LSM: Jaunu zemessargu iestāšanās sarukusi līdz līmenim pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā www.lsm.lv
- Delfi: Intervija ar Zemessardzes komandieri Aivaru Krjukovu www.delfi.lv
- Aizsardzības ministrija: jaunieši aicināti pieteikties 2026. gada jūlija valsts aizsardzības dienesta iesaukumam www.mod.gov.lv
- LSM: Jaunieceltais Zemessardzes komandieris: tuvākajos gados zemessargu skaitam vajadzētu tuvoties 12 000 www.lsm.lv
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, balstoties uz norādītajiem avotiem. Vairāk — par redakciju.
Seko inews.lv Facebook Dienas laikā — jaunākās ziņas. Vakarā ap 19:00 — dienas recepte. Sekot
Komentāri 0
Vēl nav komentāru. Uzraksti pirmo.