Zemessargus par kaujas gatavības pārbaudi brīdinās 72 stundas iepriekš, paredz projekts

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām, kas šos noteikumus tieši attiecinātu arī uz zemessargiem. Projekts paredz, ka zemessargi un rezerves karavīri par dalību kaujas gatavības pārbaudē tiks informēti ne vēlāk kā 72 stundas pirms tās sākuma. Projekta publiskā apspriešana Tiesību aktu projektu portālā notika no 1. līdz 15. oktobrim.

Pašas pārbaudes zemessargiem nav jaunums. AM projekta anotācijā norāda, ka zemessargi un rezerves karavīri uz kaujas gatavības pārbaudēm tiek iesaukti jau kopš 2024. gada. Tiesības izdot rīkojumu par šādu pārbaudi valdībai deva Mobilizācijas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2022. gada 3. novembrī, kā arī izmaiņas Zemessardzes likumā. Tomēr noteikumi, kas nosaka mobilizācijas mācību kārtību, līdz šim attiecās tikai uz rezerves karavīriem, rezervistiem un civilās aizsardzības formējumu personālu. Grozījumi šo neatbilstību novērstu.

Noteikumos parādītos jēdziens "kaujas gatavības pārbaude". Tās ir mācības, kurās Nacionālie bruņotie spēki uz valdības lēmuma pamata trenē rezerves karavīru un zemessargu apziņošanu un pulcēšanos, apgādi ar ekipējumu, izvietošanos ārpus vienības un izvēršanos uzdevuma izpildei. Pavēstes zemessargiem izsniegs tā Zemessardzes vienība, kurā viņi dien. Pēc pavēstes saņemšanas zemessargam 24 stundu laikā būs jābrīdina darba devējs un jāierodas norādītajā vietā un laikā. Pārējām mobilizācijas mācībām saglabājas līdzšinējais termiņš: pavēste jāizsniedz ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš.

Darba devējiem attiecībā uz zemessargiem būs tādi paši pienākumi kā rezerves karavīru gadījumā. Darbinieks jāatbrīvo no darba ne vēlāk kā 24 stundas pirms pavēstē norādītā ierašanās laika, saglabājot darba vietu, un jāsamaksā par nostrādāto laiku līdz atbrīvošanai. Pirms mācībām darba devējam jāizsniedz izziņa par darba līgumā noteikto algu vai, ja darbiniekam noteikta akorda alga, par vidējo izpeļņu pēdējos sešos mēnešos. AM anotācijā raksta, ka lūgusi viedokli Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, taču noteiktajā termiņā to nav saņēmusi.

Projekts papildina arī kritērijus, pēc kuriem vērtē mobilizācijas mācības, piemēram, personāla apziņošanu, pulcēšanos, mobilizēto uzņemšanu vienībā un viņu iesaisti uzdevumu izpildē. Saglabājas ierobežojums, ka mācībās un pārbaudēs valstī vienlaikus var iesaistīt līdz 10 % mobilizācijai plānoto resursu un personāla, tagad šajā sarakstā tieši minot arī zemessargus. Ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem ministrija neparedz.

Valdības rīkojumā par 2026. gada mobilizācijas mācībām, kas publicēts Tiesību aktu projektu portālā, bija paredzēts mobilizēt zemessargus un rezerves karavīrus līdz 72 stundām laikā no 3. septembra līdz 2. oktobrim Zemessardzes 3. Latgales un 4. Kurzemes brigādē, Nodrošinājuma pavēlniecībā un Militārajā policijā. AM jau iepriekš bija paziņojusi, ka Nacionālie bruņotie spēki mobilizācijas mācības rīkos valsts aizsardzības mācību "Namejs 2026" ietvaros. Noteikumu grozījumi vēl jāpieņem Ministru kabinetam, un spēkā tie stātos vispārējā kārtībā.