Zemkopības ministrija: 28 tranzīta graudu paraugos Latvijā nav Ukrainas izcelsmes pazīmju

Latvijā saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaužu rezultāti: nevienā no 28 izvērtētajiem paraugiem analīzes neliecina, ka graudi būtu audzēti Ukrainā, ceturtdien, 12. novembrī, paziņoja Zemkopības ministrija (ZM). Pārbaudes sāktas, lai noskaidrotu, vai caur Latvijas ostām netiek vesti okupētajās Ukrainas teritorijās iegūti graudi.

Kopš septembra Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) paņēmis 50 tranzīta graudu paraugus un nodevis tos zinātniskajam institūtam BIOR, bet testēšana notiek akreditētā laboratorijā Francijā. Līdz šim rezultāti saņemti par 28 paraugiem, un atlikušo 22 paraugu dati pienāks pakāpeniski. PVD iegūto informāciju nodod Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.

Rezultāti salīdzināti ar Lielbritānijas izstrādātās graudu verifikācijas shēmas references datubāzi, kurā ir dati par 17 valstīm un kuru uztur Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku lietu departaments (DEFRA). Metode analizē graudu stabilos izotopus un ķīmisko elementu sastāvu, kas atspoguļo audzēšanas vietas klimatu, augsni un citus vides apstākļus. Latvija shēmā piedalās saskaņā ar saprašanās memorandu, ko noslēgušas Ukraina, Lielbritānija un Latvija.

Ministrija vienlaikus atgādina, ka šādi noteikta izcelsme ir statistisks novērtējums, nevis galīgs pierādījums. Laboratorijas datus paredzēts vērtēt kopā ar kravas pavaddokumentiem, piegādes ķēdes izsekojamības informāciju un citiem pierādījumiem. Tas nozīmē, ka pirmie rezultāti vēl neizslēdz sankciju apiešanas riskus, bet dod pirmo zinātnisko pārbaudes slāni.

Jautājums ir politiski jūtīgs, jo graudu tranzīts caur Latviju šogad strauji audzis. VID dati liecina, ka desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kas ir 3,1 reizes vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, kad bija 357 645 tonnas. No Baltkrievijas šogad desmit mēnešos tranzītā vestas 185 756 tonnas, bet pērn tikai 60,8 tonnas.

Ministru prezidents Andris Kulbergs iepriekš paudis, ka pārbaudīto kravu analīžu rezultātiem jābūt publiski pieejamiem, lai sabiedrībai būtu faktos balstīta informācija par graudu izcelsmi. Saeima jau 24. septembrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Dzīvnieku barības aprites likumā, kas paredz robežkontroli graudu kravām no trešajām valstīm. Kulbergs protestētājiem akcijā „Asins graudiem – nē!” solījis arī likumprojektu, kas ļautu apturēt Krievijas graudu tranzītu, nepieļaujot jaunu līgumu slēgšanu, taču pats atzinis, ka tranzīta ierobežojumi lielā mērā ir Eiropas Savienības kompetencē.

Nākamais solis ir atlikušo paraugu rezultāti. Tikai pēc tiem un dokumentu pārbaudes būs skaidrāks, vai tranzīta kravās ir izcelsmes neatbilstības.