ZM precizēs aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstu

Zemkopības ministrija (ZM) piektdien, 9. oktobrī, atcēlusi saskaņošanai virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par aizliegto Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu sarakstu. Ministrija skaidro, ka plānotās izmaiņas pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu apjoma, tāpēc tā sagatavos jaunu tiesību akta lietu, lai aizstātu pašreizējo regulējumu ar skaidrākiem noteikumiem.

ZM norāda, ka 2026. gadā Latvijā joprojām ieved vairākus Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktus, uz kuriem līdzšinējais nacionālais importa aizliegums neattiecas. Līdz ar to saldumi, dzērieni un citas pārtikas preces no šīm valstīm turpina nonākt Latvijas tirgū, un ministrija uzskata, ka saraksts jāpārskata un jāpaplašina.

Tiesisko pamatu paplašinājumam Saeima jau iedevusi 1. oktobrī, pieņemot grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. Līdz šim aizliegums attiecās galvenokārt uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem; jaunais likuma regulējums ļauj to attiecināt arī uz pārtiku, tostarp konfektēm, šokolādi, cepumiem, mērcēm, gatavajām zupām, bezalkoholiskajiem dzērieniem un alu. Aizliegums attiecas arī uz precēm, ko ieved caur trešajām valstīm, bet ne uz tranzītu un piegādēm uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Jaunajā noteikumu projektā ZM iecerējusi iekļaut produktu grupas pēc ES Kombinētās nomenklatūras nodaļām — kafiju, tēju un garšvielas, cukura un kakao izstrādājumus, miltu konditorejas izstrādājumus, dzērienus, spirtus un etiķi, kā arī tabaku un tās aizstājējus. Izņēmums paredzēts produktiem, ko transportlīdzekļa vadītājs ieved savām ikdienas uztura vajadzībām pārvadājuma laikā.

Ministrijas ārējās tirdzniecības dati rāda, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā ievesti lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti 24,9 miljonu eiro vērtībā. No tiem 18,3 miljoni eiro bija lauksaimniecības un lopbarības produkti, bet 6,6 miljoni eiro — pārtikas produkti. Deklarētās saņēmējvalstis bijušas gan Latvija, gan citas ES dalībvalstis.

ZM vērtē, ka aizlieguma paplašināšanas ekonomiskā ietekme būtu ierobežota, jo minētās preces nav unikālas un tās iespējams aizstāt ar līdzvērtīgām precēm no ES iekšējā tirgus. Nākamais solis ir jauno Ministru kabineta noteikumu izstrāde un saskaņošana, lai aizliegto produktu saraksts atbilstu jau pieņemtajiem likuma grozījumiem.