Abū Dabī Ukrainas miera sarunas beidzas ar vienošanos par lielu gūstekņu apmaiņu

Divu dienu trīspusējās sarunas starp ASV, Ukrainu un Krieviju Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī trešdien, 11. novembrī, beidzās ar vienu taustāmu rezultātu: puses principā vienojās par lielu karagūstekņu apmaiņu. Par to ziņo AP, Euronews un Radio Brīvā Eiropa. Pamiera, teritoriju un drošības garantiju jautājumos izrāviens netika panākts.

Vienošanos pēc sarunām paziņoja ASV sarunu vedējs, Donalda Trampa znots Džareds Kušners. Viņš to nosauca par lielāko humāno gūstekņu atbrīvošanu un sacīja, ka precīzs skaits tiks saskaņots ceturtdien. Apmaiņu apstiprināja arī Ukrainas delegācijas vadītājs Rustems Umerovs un Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis. Medinskis Krievijas žurnālistiem teica, ka sīkāka informācija tiks paziņota tuvākajā laikā. Ne laiks, ne apmaiņas apjoms oficiāli vēl nav nosaukts.

Šīs bija pirmās tiešās Kijivas un Maskavas sarunas kopš februāra, kad iepriekšējā kārta Ženēvā beidzās bez rezultāta. Pēc Radio Brīvā Eiropa ziņām, otrā sarunu diena ilga nedaudz mazāk par divām stundām. Medinskis Krievijas valsts televīzijā sacīja, ka dažos jautājumos panākta savstarpēja sapratne un sarunas turpināsies. Pēc Reuters ziņām, ko citē The Guardian, viņš bija atturīgs pret Eiropas valstu iesaistīšanos un sacīja, ka nav skaidrs, ko Krievijai būtu jāapspriež ar ES.

Galvenās domstarpības paliek. Euronews raksta, ka Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina izved karaspēku no tās Donbasa daļas, ko vēl kontrolē, un noraida tūlītēju pamieru, kamēr nav panākta plašāka drošības vienošanās. Zelenskis uzstāj, ka teritoriju jautājumi jārisina valstu vadītāju līmenī.

Nākamais solis ir ASV sūtņu braucieni. Kušners žurnālistiem sacīja, ka viņš un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs ceturtdien, 12. novembrī, Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pēc tam dosies uz Dublinu, lai informētu Zelenski.

Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, NATO un ES Abū Dabī bija pārstāvētas, taču ar ASV un Ukrainu konsultējās atsevišķi, nevis piedalījās trīspusējās sarunās. Eiropā bažas raisa ASV iecere līdztekus karam apspriest arī ilgtermiņa drošības kārtību starp Krieviju un Eiropu. The Guardian iepriekš rakstīja, ka Eiropas amatpersonas baidās no jaunām Krievijas prasībām samazināt NATO klātbūtni Austrumeiropā. Latvijai tas ir tieši svarīgi, jo tā aliansē iestājās 2004. gadā, bet Krievijas 2021. gada prasības NATO paredzēja atgriezties pie 1997. gada stāvokļa.

Sarunu laikā karadarbība turpinājās. Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka Krievija naktī uzbruka sešiem lieliem elektroenerģijas objektiem četros reģionos, ziņo Radio Brīvā Eiropa.