Francijā piekto sestdienu pēc kārtas ielās iziet 106 000 protestētāju pret dzīves dārdzību

Francijas iekšlietu ministrija lēš, ka sestdien, 14. novembrī, protestos visā valstī piedalījās ap 106 000 cilvēku, no tiem 24 000 Parīzē. Jauniešu arodbiedrību apvienība, kas bija starp rīkotājiem, saskaitīja 200 000 dalībnieku, tostarp 100 000 galvaspilsētā. Abi skaitļi ir mazāki nekā iepriekšējā sestdienā, kad ministrija ziņoja par 146 000, bet rīkotāji – par 250 000 protestētāju.

Kustība sākās septembra beigās ar vidusskolēnu protestiem pret sliktajiem apstākļiem skolās. Kā skaidro RFI, pēc tam tai pievienojās studenti, valsts sektora darbinieki, arodbiedrības un «dzelteno vestu» kustība. Daudzi pievienojās tieši tāpēc, ka policija pret jauniem demonstrantiem lietoja asaru gāzi, trokšņa granātas un gumijas lodes. Vairāki skolēni tika smagi ievainoti. Advokāti, kas pārstāv vismaz 18 ievainotos, paziņoja, ka vērsīsies tiesā pret iekšlietu ministriju.

Šīs sestdienas prasības bija dažādas: algas, izglītības finansējums, bērnu un pusaudžu aizsardzība, kā arī iebildumi pret likumprojektu, kas policistiem un žandarmiem, lietojot šaujamieročus, paredz likumīgas rīcības prezumpciju. Cilvēktiesību organizācijas un studentu arodbiedrības to sauc par «atļauju nogalināt». Likumprojektu atbalsta arī Marinas Lepēnas partija. Euronews ziņo, ka par to plānots balsot nākamnedēļ.

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess bija izvietojis aptuveni 70 000 policistu un žandarmu, un visā valstī bija paredzēti 50–60 gājieni. Līdz pulksten 17 pēc vietējā laika bija aizturēts 121 cilvēks, tostarp 22 Parīzē, kur gājiens no Republikas laukuma līdz Nācijas laukumam lielākoties noritēja mierīgi. Bordo, kur pēc prefektūras datiem gāja 6500 cilvēku, policija pēc sadursmēm ar maskās tērptiem demonstrantiem pret gājienu lietoja asaru gāzi. Lionā, kur gājienā piedalījās 8000 cilvēku, demonstranti uzbruka telekanāla BFMTV komandai, un to aizsargāja policija. Rona departamenta prefekts uzbrukumu stingri nosodīja.

Protestu lielākā diena līdz šim bija 5. novembris, kad arodbiedrību rīkotajā streikā ielās izgāja vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Arodbiedrības noraidīja valdības solījumu palielināt minimālo algu par 0,6% un nosauca to par «drupačām». CGT aicina uz jaunu streiku un demonstrācijām otrdien, 17. novembrī. Pēc Les Echos ziņām, tam pievienojusies arī CFDT valsts sektora nodaļa, jo valdība piektdien atteicās palielināt ierēdņu algu bāzes indeksu.

Politologs Brīno Kotrē RFI norāda, ka pagaidām tā drīzāk ir dažādu grupu vienlaicīga iziešana ielās, nevis vienota kustība. Viņaprāt, grupas vieno sajūta, ka valdība neizskaidro, kāpēc valsts nonākusi pašreizējā situācijā.