Airbus pēc FCAS sabrukuma apsver dalību britu, itāļu un japāņu iznīcinātāja projektā

Eiropas aviācijas koncerns Airbus apsver iespēju pievienoties Lielbritānijas, Itālijas un Japānas kopīgajai sestās paaudzes iznīcinātāja programmai GCAP (Global Combat Air Programme). Uzņēmuma izpilddirektors Gijoms Forī trešdien, 28. oktobrī, preses konferencē pēc deviņu mēnešu rezultātu publiskošanas to nosauca par “potenciālu” risinājumu, taču piebilda, ka ir arī citas iespējas.

Jautājums kļuvis aktuāls, jo jūnijā apstājās iznīcinātāja izstrāde kopīgajā Eiropas projektā FCAS (Future Combat Air System). Tajā Airbus pārstāvēja Vāciju un Spāniju, bet Francijas pusi – Dassault Aviation. Uzņēmumi un Vācijas militārie nevarēja vienoties par lidmašīnas dizainu un to, kurš vadīs izstrādi. Dassault tagad kopā ar Francijas valsti gatavo savu iznīcinātāju, kas nākotnē aizstās Rafale.

Forī uzsvēra, ka Airbus cieši sadarbojas ar Vācijas un Spānijas valdībām un ka nākamās paaudzes iznīcinātājam jābūt veidotam “Eiropā un Eiropai”. Viņš piebilda, ka Vācijas valdība jau sazinās ar citām valstīm par iespējamām partnerībām, bet galīgais lēmums ir valdību ziņā, un tas būtu jāpieņem drīz.

Laikraksts Financial Times jau svētdien ziņoja, ka Airbus vadītāji tiksies ar britu BAE Systems pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo lomu GCAP. Kā ziņoja aģentūra Reuters, Airbus pārstāvis norādīja, ka uzņēmums ir atvērts partnerībām, ja Vācijas, Spānijas un Eiropas industrijai tiek nodrošināta būtiska un līdzvērtīga dalība izstrādē, ražošanā un ekspluatācijā. Sarunās varētu runāt arī par sadarbību bezpilota “kaujas pavadoņu” lidaparātos un digitālajā “kaujas mākonī”, kas savieno lidmašīnas, dronus un sensorus.

GCAP programmu Lielbritānija, Itālija un Japāna sāka 2022. gadā, un tās mērķis ir līdz 2035. gadam ieviest jaunu iznīcinātāju, kas aizstās britu un itāļu Eurofighter Typhoon un Japānas F-2. Valstis jau atvēlējušas vairāk nekā 5,5 miljardus ASV dolāru, bet Kanāda programmai pievienojusies kā novērotāja. Nozares izdevums Aviation Week norāda, ka jauna dalībnieka uzņemšanai vajadzīga visu trīs dibinātājvalstu piekrišana, un programmas pārstāvji brīdinājuši, ka jaunpienācējiem nebūs tikpat lielas ietekmes kā sākotnējiem partneriem.

Vācijai ir arī cits ceļš. Aizsardzības izdevums Shephard ziņo, ka Berlīne apspriež iespējamu sadarbību ar Zviedriju un Spāniju, kurā Airbus Defence and Space strādātu kopā ar zviedru Saab. Šāds variants Vācijai varētu dot lielāku kontroli pār prasībām un rūpniecisko darba dalījumu.

Airbus kopumā deviņos mēnešos piegādājis 547 pasažieru lidmašīnas, ieņēmumi pieauguši par 7 % līdz 50,6 miljardiem eiro, bet aizsardzības un kosmosa nodaļas jauno pasūtījumu vērtība sasniegusi 11,5 miljardus eiro. Gada prognozi uzņēmums nemainīja.