Albertā pirmdien referendums par palikšanu Kanādā, Kārnijs aicina balsot par vienotību

Kanādas rietumu provincē Albertā pirmdien, 19. oktobrī, vēlētāji lems, vai province paliek Kanādas sastāvā vai tās valdībai jāsāk konstitūcijā paredzētais process, lai rīkotu saistošu referendumu par atdalīšanos. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ceturtdienas vakarā vairākus tūkstošus cilvēku pulcējušā mītiņā Kalgari aicināja albertiešus izvēlēties palikšanu un “balsot tā, it kā no tā būtu atkarīga Kanāda”.

Pats balsojums par atdalīšanos juridiski nav saistošs. Tas ir jautājums par to, vai rīkot vēl vienu, jau saistošu referendumu, un vēlētājiem jāizvēlas viens no diviem variantiem. Kārnijs iepriekš norādījis, ka tieši tāpēc šis balsojums neiedarbina federālo Skaidrības likumu, kas ļauj parlamentam vērtēt atdalīšanās jautājumu formulējumu. Referendumu izsludināja provinces premjere Daniela Smita pēc tam, kad pilsoniska grupa bija savākusi ap 300 000 parakstu. Smita pati atbalsta palikšanu Kanādā, taču uzskata, ka vēlētājiem jādod iespēja izteikties.

Atdalīšanās piekritēji apgalvo, ka naftas bagāto provinci bez pieejas jūrai Otava ilgstoši ignorējusi un ka pēdējo desmit gadu liberāļu valdības vides politiku likušas augstāk par naftas un gāzes nozares attīstību. Pretinieki brīdina, ka neatkarīgai Albertai būtu jāuzņemas miljardiem dolāru parāda, bet nenoteiktība aizdzītu investīcijas un darbvietas. Kārnijs referendumu salīdzinājis ar “Brexit” un pēdējās nedēļās paziņojis par paātrinātu jauna naftas cauruļvada saskaņošanu no Albertas līdz Klusā okeāna piekrastei.

Bez jautājuma par atdalīšanos vēlēšanu zīmēs ir vēl deviņi jautājumi ar atbildēm “jā” vai “nē”. Pieci no tiem skar imigrāciju un ar to saistītas tēmas, piemēram, provinces lielāku kontroli pār imigrāciju, piekļuvi provinces finansētiem pakalpojumiem cilvēkiem ar pagaidu uzturēšanās statusu un prasību vēlēšanās uzrādīt pilsonību apliecinošu dokumentu. Četri jautājumi attiecas uz konstitūcijas grozījumiem, tostarp federālā Senāta likvidēšanu un provinču tiesnešu iecelšanas kārtību.

Kārnijs aicināja visus deviņus jautājumus noraidīt, un tas ir klajš pretstats Smitas nostājai, jo viņa šos jautājumus iekļāva biļetenā un aicina tos atbalstīt. Smita sociālajā tīklā X atbildēja, ka abiem ir daudz kopīga, taču premjerministrs nesaprotot, kā liberāļu imigrācijas politika ietekmējusi dzīves dārdzību Albertā. Saskaņā ar BBC ziņoto, aptaujas rāda, ka vairākums albertiešu atbalsta palikšanu Kanādā, tomēr Kārnijs uzsvēra, ka iznākumu noteiks vēlētāju aktivitāte.

Interese par balsojumu ir liela. Pēc Albertas vēlēšanu iestādes datiem, pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā, 13. oktobrī, nobalsoja 174 532 vēlētāji, bet līdz 14. oktobra beigām kopā bija nodotas 815 274 balsis, tostarp ap 454 000 pa pastu saņemto biļetenu. Iestāde gaida rekordlielu aktivitāti.

Iepriekšējā balsošana ilgst līdz sestdienai, 17. oktobrim, bet pirmdien iecirkņi būs atvērti no 9.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. Vispirms tiks skaitītas balsis par atdalīšanās jautājumu, un neoficiālā skaitīšana jāpabeidz 48 stundu laikā. Oficiālie rezultāti tiks paziņoti 29. oktobrī. Piektdien Kalgari vienotību atbalstošā pasākumā bija paredzētas Smitas un opozīcijas konservatīvo līdera Pjēra Puaļevra runas, bet atdalīšanās atbalstītāji sestdien plāno mītiņu Edmontonā.