Kārnijs sola līdz jūnijam noslēgt sarunas par Kanādu kā pirmo ES asociēto dalībnieci

Kanāda grib kļūt par pirmo Eiropas Savienības asociēto dalībnieci un sarunas par to pabeigt 2027. gada jūnijā, piektdien Monreālā pēc 21. ES un Kanādas samita paziņoja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Viņš uzsvēra, ka mērķis ir pēc iespējas ciešāka partnerība, kas tomēr neparedz pilnu iestāšanos savienībā, un ka tuvākajos mēnešos puses noteiks, ko šis jaunais statuss ietvers.

Paziņojums ir ievērības cienīgs, jo pats termins samitā tika izņemts no oficiālā teksta. Kopīgajā deklarācijā, ko parakstīja Kārnijs, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, runāts par "arvien ciešāku Kanādas asociāciju ar ES, kas neietver pilnu dalību", un tās saturu paredzēts definēt līdz 2027. gada samitam. Pēc CBC avotu teiktā, Vācija asociēto dalību uzskatīja par sarkano līniju, savukārt Politico vēstīja, ka iebildumi bijuši arī Grieķijai un Francijai.

Asociētās dalības ideju septembrī izvirzīja fon der Leiena, un tā daudzām ES galvaspilsētām bija pārsteigums. ES līgumos šāda statusa nav, un Kanādas amatpersona žurnālistiem atzina, ka nav skaidrs, kādi likumi būtu vajadzīgi Kanādā un dalībvalstīs. Kārnijs iepriekš solījis jauno partnerību nodot balsojumam Kanādas parlamentā, bet ES pusē to vēl būs jāapstiprina dalībvalstīm.

Pagaidām puses vienojās par plašāku sadarbības ietvaru, ko nosauca par "Nākotnes aliansi". Kanādas valdība ziņo par vairāk nekā 20 jauniem pasākumiem. Ir pabeigtas sarunas par konkurences nolīgumu un digitālās tirdzniecības nolīgumu, Kanāda pievienojusies Eiropas augstas veiktspējas skaitļošanas kopuzņēmumam, kas tās pētniekiem dos piekļuvi superdatoram JUPITER, un parakstīts ietvarlīgums, kas ļaus Eiropas Investīciju bankai ieguldīt Kanādas kritisko izejvielu projektos. Sarunas sāksies arī par Kanādas dalību nākamajā programmā "Apvārsnis Eiropa" un plašāku iesaisti "Erasmus+".

Latvijai šajā samitā ir arī tieša saistība. Kanādas valdības paziņojumā minēts, ka ES aizsardzības aizdevumu programmas SAFE ietvaros Monreālas uzņēmums Galvion piegādās Latvijai militārās ķiveres, un līguma vērtība pārsniedz 44 miljonus dolāru. Kanāda Latviju dēvē par valsti, kurā atrodas tās lielākā militārā klātbūtne ārvalstīs.

Kanādas opozīcijas līderis Pjērs Puaļevrs samitu kritizēja kā teātrisku pasākumu ar tukšām deklarācijām. Nākamais solis plānots martā vai pavasarī, kad Eiropas Komisija un Kanādas valdība rīkos kopīgu sanāksmi, lai izstrādātu priekšlikuma saturu. Jūnijā Kārnijs plāno piedalīties ES līderu sanāksmē, kurā cer sarunas noslēgt.