ANO: pašreizējā klimata politika līdz gadsimta beigām nozīmētu 2,8 grādu sasilšanu

ANO Vides programma (UNEP) trešdien publicēja 17. emisiju plaisas ziņojumu ar nosaukumu „The Point of Return”. Tajā secināts, ka globālā sasilšana pārsniegs Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 grādu robežu salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku un ka tagad galvenais jautājums ir, cik lielā mērā un cik ilgi tā tiks pārsniegta.

Ja valstis turpinās īstenot tikai jau esošo politiku, sasilšana šajā gadsimtā var sasniegt aptuveni 2,8 grādus. Ja tiks pilnībā izpildīti valstu iesniegtie klimata plāni (NDC), tā būtu ap 2,6 grādiem, bet, pieskaitot arī ilgtermiņa klimata neitralitātes solījumus, ap 2,1 grādu. Ziņojuma autori norāda, ka prognoze ir sliktāka nekā pērn, jo ASV izstājās no Parīzes nolīguma un tika pārrēķinātas vēsturiskās emisijas. Kopš iepriekšējā ziņojuma iesniegtie jaunie valstu plāni rezultātu gandrīz nav mainījuši.

UNEP aprakstījis scenāriju ar vismazāko iespējamo pārsniegumu. Tajā sasilšana ap gadsimta vidu sasniegtu maksimumu 1,7–1,8 grādu līmenī, bet līdz 2100. gadam ar aptuveni 50 % varbūtību atkal noslīdētu līdz 1,5 grādiem vai zemāk. Lai to panāktu, siltumnīcefekta gāzu emisijām salīdzinājumā ar 2025. gadu jāsamazinās par 18 % līdz 2030. gadam, par 45 % līdz 2035. gadam un par 69 % līdz 2040. gadam. Pilnībā izpildīti valstu plāni dotu tikai 5–8 % samazinājumu līdz 2030. gadam un 11–15 % līdz 2035. gadam.

Ziņojumā arī aprēķināts, ka katri pieci gadi, kuros oglekļa dioksīda emisijas paliek pašreizējā līmenī, maksimālo sasilšanu palielina vēl par aptuveni 0,1 grādu. Lai temperatūru pēc pārsnieguma atkal pazeminātu, šajā gadsimtā no atmosfēras būtu jāizņem un jāuzglabā ap 320 miljardiem tonnu CO2. Tas atbilst aptuveni astoņu gadu globālajām emisijām, bet UNEP atzīst, ka nav skaidrs, vai tik lielu apjomu izdosies sasniegt.

Saskaņā ar ziņojumu globālās emisijas 2025. gadā bija aptuveni tādas pašas kā rekordaugstajā 2024. gadā. No sešiem lielākajiem emitētājiem emisijas pieauga ASV, Indonēzijā un Ķīnā, bet samazinājās Indijā, Krievijā un Eiropas Savienībā. Visvairāk tās pieauga ASV, par 133 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, ko autori saista ar lielāku elektroenerģijas pieprasījumu un ogļu elektrostaciju atgriešanos.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs uzsvēra, ka pārsniegums nenozīmē padošanos un temperatūru vēl var atgriezt zem 1,5 grādiem līdz gadsimta beigām. UNEP izpilddirektore Ingera Andersena brīdināja, ka katra papildu grāda daļa un katrs gads virs šīs robežas palielina plūdu, karstuma viļņu un ugunsgrēku riskus.

Ziņojums publicēts pirms ANO klimata konferences COP31, kas no 9. līdz 20. novembrim notiks Antālijā, Turcijā. Tajā sāksies otrā globālā progresa izvērtēšana, un UNEP aicina tajā noteikt skaidrākus un izmērāmus mērķus 2035. un 2040. gadam.