Zinātnieki: pārsniedzot 1,5 °C, Zemes ledus zudumi lielākoties būs neatgriezeniski

Ja globālā sasilšana pārsniegs Parīzes nolīgumā noteikto 1,5 °C robežu, Zemes ledus apgabaliem tas nozīmēs plašus un daudzos gadījumos neatgriezeniskus zaudējumus. To 2. novembrī secināja divi kopā publiskoti ziņojumi: „Overshoot and the Cryosphere: Averting Global Meltdown”, ko Starptautiskā kriosfēras klimata iniciatīva (ICCI) sagatavoja kopā ar ANO Vides programmu (UNEP), un ikgadējais „State of the Cryosphere 2026: The Cost of Overshoot”.

Ziņojumi parādās laikā, kad pasaules līderi un diplomāti pulcējas Turcijā uz ANO klimata konferenci COP31. Pirmā ziņojuma tapšanā piedalījās vairāk nekā 80 polāro un kalnu reģionu zinātnieku. Viņu galvenais vēstījums: robežas pārsniegšanai jābūt pēc iespējas īsākai, un temperatūra pēc tam jāatgriež krietni zem 1,5 °C.

Pēc autoru vērtējuma, 1,5 °C ledum jau ir par daudz. Pašreizējā sasilšana jau ir nedroša Arktikai, Antarktikai, kalnu ledājiem un polārajiem okeāniem, bet patiesi droša ilgtermiņa temperatūra Zemes ledum varētu būt tuvāk 1 °C vai pat zemāka. Grenlandes un Antarktīdas ledus vairogi, kas pēc The Guardian datiem šobrīd kūst aptuveni sešas reizes ātrāk nekā 1990. gados, zaudētu masu arī tad, ja pārsniegums būtu īss.

Ziņojumos minēti arī konkrēti piemēri. Šveice pēdējos piecos gados zaudējusi 20 % savu ledāju ledus. Augustā Nepālas un Ķīnas pierobežā ledus un iežu nogruvums un tam sekojošie plūdi prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvību. Ja turpināsies pašreizējā politika, kas ved uz aptuveni 2,8 °C sasilšanu, Klinšu kalnos, Alpos, Islandē un Skandināvijā paliktu mazāk nekā 10 % ledāju masas, savukārt Hindukuša un Himalaju reģionā paliktu 41 %. Ierobežojot sasilšanu līdz 1,5 °C, Himalajos saglabātos 83 % ledus.

Otrais ziņojums brīdina, ka sasilšana virs 2,8 °C nākamajā gadsimtā līdz 2150. gadam varētu paātrināt jūras līmeņa celšanos līdz pieciem centimetriem gadā, salīdzinot ar pašreizējiem 0,45 centimetriem. Atkūstošais mūžīgais sasalums tad ik gadu varētu izdalīt tikpat daudz oglekļa dioksīda, cik pašlaik ASV. Augsta pārsnieguma scenārijā gandrīz viss virszemes mūžīgais sasalums atkustu, un kļūtu iespējami nopietni okeāna straumju traucējumi.

Autori uzsver, ka ļaunāko vēl var novērst. Ziņojuma vadošais autors, ICCI galvenais zinātnieks Džeimss Kērkhems sacīja, ka 1,5 °C pārsniegšanai nav labu iznākumu un ka katra grāda daļa un katrs pārsnieguma gads nozīmē smagākas sekas. Ziņojumi aicina samazināt emisijas vismaz par 5 % gadā, sākot jau tagad, līdz gadsimta vidum sasniegt neto nulles emisijas un pēc tam paplašināt oglekļa piesaisti no atmosfēras. Atgriešanās zem 1,5 °C desmitgadēs vai gadsimtos varētu daļēji atjaunot ledājus un jūras ledu.

Ziņojumi paredzēti kā zinātniskais pamats sarunām COP31 konferencē, kur valstis apspriedīs turpmāko emisiju samazināšanu.